(Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Dobeles brīvprātīgo
ugunsdzēsēju biedrība dibināta 1870.gadā. Vecā depo ēka atradusies Brīvības
ielā – iepretim tagadējai ēkai.
1938.gada
beigās izdevums “Ugunsdzēsējs” raksta: “Beidzot
dobelieši sāks celt jauno ugunsdzēsēju depo. Dobelē galvenās satiksmes ielas
malā gluži nožēlojama stāv vecā brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo ēka. lelas otrā
pusē ir gruntsgabals jauna depo celšanai. Še arī iemūrēja un iesvētīja
pamatakmeni, bet tad viss apklusa, un iemūrētais pamatakmens pamazām aizauga
nezālēm. Tagad beidzot nolemts, ka nākošā mēnesī uzsāks ēkas būvi. Lai iznāktu
lētāk, tās celšanai uz vietas ražos smilšu-cementa ķieģeļus. Šmidta cementa
fabrika jau atsūtījusi vajadzīgos ķieģeļu veidņus un cementu”.
Savukārt 1939.gada jūlijā “Zemgales
balss” raksta: “Dobeles pilsētas valde uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības
lūgumu pārņēmusi īpašumā vēl nepabeigto ugunsdzēsēju stacijas ēku, kas
paredzēta divstāvu ar šļūteņu torni. Līdz šim ugunsdzēsēji jaunceltnē ieguldījuši
ap 8000 ls, bet būves turpināšanai biedrībai trūkst līdzekļu. Pilsētas valde
turpinās ugunsdzēsēju stacijas būvi un gatavo ēku iznomās ugunsdzēsēju biedrībai
uz 99 gadiem par 5 ls nomas maksu gadā. Pieņēma arī Beķera izgatavoto
būvprojektu ēkas galīgai izbūvei, šie darbi izmaksās 15.600 ls”.
1940.gada maijā izdevumā “Pašvaldības
balss” teikts: “Dobeles pilsētas valde nolēmusi lūgt no Latvijas
Kredītbankas 20.000 ls aizdevumu ugunsdzēsēju depo ēkas būvdarbu pabeigšanai”.
1941.gadā, padomju
okupācijas laikā, avīze “Padomju Latvija” raksta: “Dobelē ugunsdzēsēji nav sagatavoti savam uzdevumam.
Pārbaudot tos ar trauksmi, atklājās, ka ugunsdzēsēji nevar izbraukt uz vietām nolaistā
depo dēļ. Tas auksts, ziemā sasalst motori un tos nevar iedarbināt. Iesākts gan
celt jaunu depo, bet patlaban tā būve pārtraukta. Ugunsdzēsējiem nav līdzekļu.
Izpildu komiteja nav rūpējusies par to sagādi”.
Tā arī man neizdevās
sameklēt, kurā gadā ēka beidzot uzcelta.
Adrese: Dobeles, Brīvības iela 7a