Dobeles brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrība dibināta 1870.gadā. Vecā depo ēka atradusies Brīvības ielā – iepretim tagadējai ēkai.
1938.gada beigās izdevums “Ugunsdzēsējs” raksta: “Beidzot dobelieši sāks celt jauno ugunsdzēsēju depo. Dobelē galvenās satiksmes ielas malā gluži nožēlojama stāv vecā brīvprātīgo ugunsdzēsēju depo ēka. lelas otrā pusē ir gruntsgabals jauna depo celšanai. Še arī iemūrēja un iesvētīja pamatakmeni, bet tad viss apklusa, un iemūrētais pamatakmens pamazām aizauga nezālēm. Tagad beidzot nolemts, ka nākošā mēnesī uzsāks ēkas būvi. Lai iznāktu lētāk, tās celšanai uz vietas ražos smilšu-cementa ķieģeļus. Šmidta cementa fabrika jau atsūtījusi vajadzīgos ķieģeļu veidņus un cementu”.
Savukārt 1939.gada jūlijā “Zemgales balss” raksta: “Dobeles pilsētas valde uz brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības lūgumu pārņēmusi īpašumā vēl nepabeigto ugunsdzēsēju stacijas ēku, kas paredzēta divstāvu ar šļūteņu torni. Līdz šim ugunsdzēsēji jaunceltnē ieguldījuši ap 8000 ls, bet būves turpināšanai biedrībai trūkst līdzekļu. Pilsētas valde turpinās ugunsdzēsēju stacijas būvi un gatavo ēku iznomās ugunsdzēsēju biedrībai uz 99 gadiem par 5 ls nomas maksu gadā. Pieņēma arī Beķera izgatavoto būvprojektu ēkas galīgai izbūvei, šie darbi izmaksās 15.600 ls”.
1940.gada maijā izdevumā “Pašvaldības balss” teikts: “Dobeles pilsētas valde nolēmusi lūgt no Latvijas Kredītbankas 20.000 ls aizdevumu ugunsdzēsēju depo ēkas būvdarbu pabeigšanai”.
1941.gadā, padomju okupācijas laikā, avīze “Padomju Latvija” raksta: “Dobelē ugunsdzēsēji nav sagatavoti savam uzdevumam. Pārbaudot tos ar trauksmi, atklājās, ka ugunsdzēsēji nevar izbraukt uz vietām nolaistā depo dēļ. Tas auksts, ziemā sasalst motori un tos nevar iedarbināt. Iesākts gan celt jaunu depo, bet patlaban tā būve pārtraukta. Ugunsdzēsējiem nav līdzekļu. Izpildu komiteja nav rūpējusies par to sagādi”.
Tā arī man neizdevās sameklēt, kurā gadā ēka beidzot uzcelta.
Adrese: Dobeles, Brīvības iela 7a
