Zasas muiža (Viesenes muiža, Weessen, Weesen)

 

                                                        (Kāda no muižas ēkām senāk)

 

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                (Zasas muižas kungu mājas pamati arheoloģisko izrakumu laikā 2024.gada jūlijā)
 

 

                        (Bijusī muižas pārvaldnieka ēka, tagad "Bērzzemnieki", fotografēts 2022. un 2024.gadā)

 

Arhīvu materiāli liecina, ka 16. gadsimtā Viesenē muižas līdzīpašnieks bijis Alafs Felinks (miris 1575. gadā). Apbedīts Dignājas baznīcā, kur saglabājusies viņa kapa plāksne. 17.gadsimtā no 1644. gada dzimtkungs bija Reinholds fon Zass, Saksijas karaļa leitnants, Viesenes dzimtkungs Kurzemē. Zasas muižas vārds cēlies no īpašnieka Heinriha fon Zasa vārda, kam muiža piederējusi 18.gadsimtā. 19.gadsimtā Zasa piederēja baronam, Carskoje Selo pārvaldniekam, angļu izcelsmes fon Greigam (Grejam), kas uzturēja muižu kā vienu no bagātākajām un krāšņākajām visā novadā. 

Šobrīd Zasas muižas apbūvē ietilpst pils paliekas, pārvaldnieka māja, vasaras māja, vešūzis, pagrabs, laidars, saimniecības ēku pagrabi, dzirnavu kalpu māja (19.gs. vidus), ūdensdzirnavas (1887.), brūzis. Teritorijā apskatāmā muižas pārvaldnieka māja ir privātīpašums un ir  Stukuļu savrupmāja. Muižas centra apbūve izvietota ap taisnstūra pagalmu. Pie uzpludinātās upes pagalma tālākajā malā atradās muižas pils. No 19.gadsimtā celtās ēkas pēc 1905.gada postījumiem saglabājušies vairs tikai pagrabi un centrālā rizalīta paliekas ar apaļām logailām. Zasas muižas neogotiskā koka kotedža tika celta 19.gadsimta  vidū un pēc arhitektoniskā risinājuma atgādināja arhitekta Ā. Menelasa projektēto cara Nikolaja I Pēterhofas kotedžu. Šobrīd redzamā vasaras māja (vēlāk pasta ēka) celta pēc 1905.gada ugunsgrēka kā Greigu ģimenes pagaidu mītne. Blakus redzami senākās klēts pagrabi un uz vecā vešūža pamatiem uzceltā ēka. Pagraba pretējo malu iezīmē 19.gadsimta otrajā pusē no laukakmeņiem celtais laidars ar daļēji noslēgtu pagalmu. Tālāk aiz laukakmeņu žoga redzama 20.gadsimta 30-os gados pārbūvētā Stukuļu savrupmāja un pagraba ēka. Brūža ēkā vēlāk tika iekārtota kalpu māja, tālāk redzama kūts un staļļi. Īpaši greznas ir bijušā brūža neoklasicisma stila durvju vērtnes (19.gs. beigas) - tādas pašas ir arī 1939.gadā celtajai Zasas skolai.

Muižas centra saimniecību kopā ar ūdens un tvaika dzirnavām ap 1924.gadu to īpašnieks Nikolajs Greigs pārdeva Indriķim Stukulam, kurš tur uzsāka prasmīgi saimniekot, gūdams vērā ņemamus rezultātus. Līdzīgus miltu malšanas, vilnas kāršanas un koku zāģēšanas uzņēmumus jaunais saimnieks izveidoja arī Bebrenes muižā. Pēc Stukuļa nāves ēkā turpināja saimniekot viņa dēls Vilis. Godinot tēva piemiņu tā tika pārdēvēta par Bērzzemniekiem, kas bijis dzimtas senākais uzvārds. Pēc 1940.gada Stukula īpašumi tika nacionalizēti, to vidū arī lepnā, 30-os gados celtā savrupmāja. Vēlāk to atgrieza atpakaļ bijušā īpašnieka mantiniekiem. Vilis Stukuls bijis veiksmīgs lauksaimnieks, namsaimnieks un sabiedriskais darbinieks. Viņa viesmīlību baudīja pazīstamas tā laika personības, piemēram, Jānis Jaunsudrabiņš. 2017.gadā Viļa Stukula dēls Voldemārs Stukuls īpašumu pārdeva Kalnāju ģimenei. Pēc ilgiem gadiem Zasā atkal ir zirgi un ģimene piedāvā izjādes un jāšanas apmācību.

Zasas muižas apbūvi ieskauj skaists un labi kopts parks ar dīķiem, celiņiem, soliņiem.

Par Greiga dzimtu ir arī daži nostāsti. Viens tāds, ka viņa dēls iemīlēja un apprecēja latviešu meiteni. Tēvs par to bijis sašutis, jo aristokrātiskā angļu dzimta viņam likās apkaunota. Nākamais pārbaudījums konservatīvā angļu džentlmeņa dzīvē bija tas, ka viena no viņa meitām iemīlēja muižas dārznieku. Tēvs šoreiz stingri nostājās pret precībām un notika traģēdija – meita no muižas pazuda. Dārznieks, viņu meklēdams, atradis to pārvēršamies par akmeni pie viena no parka dīķiem. (izmantota J.Zilgalvja grāmata “Daugavas muižas”)

 

Adrese: Jēkabpils novads, Zasas pagasts, Zasa (koordinātes  56.293061, 25.977269un apkārtne)

 

Zasas skola

 

                                                       (Zasas vecā skola pirms 1939.gada)

                                                                      (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto) 

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

1846.gadā Zasā uzcelta pirmā skolas ēka (pie kapiem) un tajā mācījušies 10 - 12 bērni. Pirmais skolotājs bija Jēkabs Dipolds (strādājis no 1845. – 1859.gadam).  1859.gadā Dipolda vietā pieņemts Andrejs Ozoliņš, kurš Zasā nostrādājis 53 gadus – līdz 1911.gadam. Viņa laikā skolai uzbūvēta piebūve un tā divreiz nodegusi.

1915.gadā kara apstākļu dēļ skola tiek slēgta. Skola nojaukta un ķieģeļi izmantoti zemnīcām. 1918.gadā skola iekārtota Zasas muižas bijušajā rentnieka mājas vienā gala. Pēc 1922.gada klases un skolotāju dzīvokļi iekārtoti arī mājas otrā galā.

1939.gadā tiek uzcelta un 8.oktobrī iesvētīta Zasas sešgadīgā pamatskola. 1950.gadā skola pārtop par vidusskolu.

“Daugavas vēstnesis” 1939.gada 29.septembrī raksta: “Zasas pagasta 6-kl. pamatskola kopš 1920. gada atradās vienstāva mājā, bet skolēnu skaitam pieaugot telpas kļuva par šaurām un nepietiekošām. Pagasta pašvaldība esošo namu pārveidoja, izbūvējot vēl 2 stāvus un pagraba telpas. Tātad ēka būs vienīgā mūra 4 stāvu plašākā apkārtnē. Pagraba telpās atradīsies darbnīcas, virtuve, ēdamistaba, garderobe, centrālās apkures ietaise, sūcgāzes motors ar dinamo mašīnu. Telpas apgaismos ar elektrību, ko ražos turpat skolā. Pārējos 3 stāvos atradīsies klases, zāles dažādām vajadzībām un dzīvokļi. Jauno gaismas pili iesvētīs 8. oktobrī. Garīgo aktu izpildīs prof. V. Maldonis un mācitājs N. Muižnieks. Vakarā lauksaimniecības biedrībā paredzēta teātra izrāde — R. Blaumaņa «Trīnes grēki».”

 

Adrese: Jēkabpils novads, Zasas pagasts, Zasa (koordinātes -  56.293118, 25.978796 )

 

Elkšņu meža muiža (Forstei Ellern, Elkšņu pagasta nams)

 

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                    (1937.gada foto)
 

 

Vecais Elkšņu pagastnams līdz ar saimniecības ēkām palika Lietuvas teritorijā un pagastam vajadzēja gādāt jaunu pagastnamu. Pagasta pašvaldība 1927. gadā izbūvēja ēkas Elkšņu novada mežzinim un pagastnama vajadzībām paturēja virsmežniecības ēkas un zemi.

1939.gada izdevums „Pagasta dzīve” raksta: „Pagasta nams ir divstāvu koka ēka ar skaidu jumtu; tā ir veca bijušās muižas dzīvojamā ēka; celšanas gads nav zināms. Nams atrodas 1 km no Krustpils-Aknīstes lielceļa. Telpas samērā plašas, pagājušā gadā balsinātas. Vajadzīga ārējo sienu krāsošana, kādam nolūkam uzņemts tekošā gada budžetā 1000 Ls. Namā ir arī paprāvas izrīkojumu telpas ar skatuvi, jo pagastā tautas nama nav.”

 

Adrese: Jēkabpils novads, Elkšņu pagasts (koordinātes - 56.213484, 25.608663)