Jaundzērves muiža (Dzērves muiža, Dserwen) Saukas pagastā

 

                                                   (foto no grāmatas "Dienvidsēlijas ainava")

 

                                               (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Grāmatā “Dienvidsēlijas ainavas” (1996) rakstīts: “Sevišķi vērtīgs objekts ir Dzērves muiža. Lai gan muižas ēkas nav labā stāvoklī, pilnībā ir saglabājusies nolasāma apbūves konfigurācija, kas veido vienotu ansambli. Muižas apbūve (saglabājušās kungu māja, klēts un smēde), acīmredzot, sākusi veidoties 19.gadsimta pirmajā pusē, kas sasaucas ar klasicisma stila izplatību Latvijā, kurš atspoguļojas arī muižu celtniecībā. Klasicisma kungu māju arhitektūras plastisko izteiksmību galvenokārt izteica portiks, kura kolonu ritmiskais kārtojums izcēlās uz vienkāršās fasādes fona. Portiks akcentēja arī galvenās ieejas atrašanās vietu. Dzērves muižas kungu māja  ir viens no retajiem šāda tipa koka arhitektūras paraugiem, kas salīdzinoši labi saglabājies līdz mūsdienām. Šajā gadījumā portiks veidots vienkārši lieveņa veidā un tikai daļēji ievirzās pamatapjoma jumta slīpnē. Tāpat klasiskie elementi parādās ari logailu un durvju apdarē. Klēts un smēde celta no laukakmeņiem. Klēts patreiz kalpo kā dzīvojamā ēka un ir labi saglabājusies, savukārt smēdei ir iebrucis jumts, un jauna jumta neuzlikšana novedīs līdz pilnīgai klēts sabrukšanai”.

Vienīgais apraksts ir par tiltu pie Jaundzērves muižas, par ko raksta 1928.gada “Jēkabpils vēstnesis”. Rakstā teikts: “Saukas pagastā pie Jaun - Dzērves muižas atrodas 50 metrus garš un 6 metrus augsts tilts. Vācu okupācijas laikā tilts tika pārtaisīts un uzlikta jauna virsdaļa. Līdz šai dienai tiltam nav piegriezta nekāda vērība: ledlauži no ūdens izlauzti un viens no tiem pat aiznests projām. Tilta grīda bija sapuvusi jau 1925. gadā. Apkārtējie saimnieki to izlaboja un brauca līdz 1927. gadam. Minētā gada vasarā pagasta valde izlaboja tilta grīdu, bet tagad tā ir atkal vairākiem caurumiem. Lai varētu pārbraukt, tad jābrauc no vienas tilta malas uz otru. Tāpēc arī 9. februārī kādai sievietei braucot zirgs sabijies un nokritis uz ledus. Pateicoties tam, ka zem tilta bjušas sapūstas lielas sniega kupenas, zirgs palicis dzīvs. Tā kā tiltam ledlaužu nav, tas padots ūdens varai. Būtu laiks attiecīgām iestādēm parūpēties par tilta labošanu”.  Šķiet, ka mūsdienās rakstā aprakstītā tilta nemaz vairs nav.

 

Adrese: Jēkabpils novads, Saukas pagasts (koordinātes - 56.233437, 25.456421 )

 

Cīruļu krievu skola (Robežsardzes Sēlijas pārvalde)

 

                                               (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Cik man zināms, šī skolas ēka bijusi krievu skola, kurā atradās arī bibliotēka un dzīvokļi. Par skolu ne internetā, ne periodikā nav pilnīgi nekādas informācijas. Nav pat īsti zināms šīs skolas nosaukums. Tas ir mans minējums, ka tā varētu būt bijusi Cīruļu skola vai pamatskola. Mūsdienās tā atrodas Cīruļos un ēka saucas “Rozes”.  Tikai pateicoties vietējās bibliotēkas vadītājas atsaucībai izdevās noskaidrot, ka ēka visticamāk celta jau padomju okupācijas gados – ap 1956.gadu.  Nav zināms arī, kad tā izbeidza savu pastāvēšanu. Jau mūsdienās ēkā atradās Robežsardzes Sēlijas pārvalde, kura likvidēta ap 2007.gadu. Ēka pilnīgi normālā stāvoklī ar jauniem plastmasas logiem, bet pamesta.

 

Adrese: Jēkabpils novads, Rites pagasts, Cīruļi (koordinātes - 56.212541, 25.501795 )

 

Cīruļmuiža (Cīrulīšu pusmuiža, Cīruļu muiža, Zirulischek)

 

                                                                  (2020.gada foto)

 

                                                (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

Privātmuiža. Mūsdienās Rites (agrāk – Kroņa Susējas) pagasta padome atrodas Cīruļmuižas bijušajā kungu mājā. Tā gan bijusi krietni mazāka, jo otrais stāvs tai piebūvēts tikai ap 1965.gadu. Zem ēkas esot aizbiruši pagrabi un ir pat leģenda, ka no tiem bijusi pazemes eja, pa kuru muižkungs varējis aizbēgt uzbrukuma gadījumā. Līdz mūsdienām saglabājušās dažas saimniecības ēku drupas un arī daži muižas sētas stabi.

1925.gada izdevums “Aizsargs” raksta: “Kroņa Susējas aizsargu nodala sarīkoja  š. g. 19. jūlijā Cīruļu muižas pils dārzā «Zaļumu svētkus”. Labam laikam pastāvot, apmeklēts bija pietiekoši. Aizsargi kuplināja svētkus ar rūpīgi sagatavotām dziesmām, publika sekoja ar aizrautību katrai skaņai. Vakars bija jauks. Likās, ka kaut kas ieskanējās, kas vēl līdz šim te nebija  manāms. Nekur neredzēja «iereibušos varoņus», neskanēja  piedauzīgi saucieni. Visur valdīja jautrība un pieklājība. Liekas, jaunatne patiešām sāk saprast dzīvi un viņas nozīmi. Kaut arī tas bija pirmais izrīkojums Kroņa Susējā tādā garā, tomēr vēlētos. lai tas nebūtu pēdējais. Lai katrs nākošais izrīkojums paliktu joprojām patīkama vieta visiem tautu dēliem un latvju zeltenēm. Lai aizsargu priekšzīmīgais izrīkojums tiešām būtu par priekšzīmi visiem nākošiem izrīkojumiem.”

 

Adrese: Jēkabpils novads,  Rites pagasts, Cīruļi (koordinātes - 56.208057, 25.507888 )