24.04.24

Cēsis, Cēsu pulka skolnieku rotas piemineklis

 


                                                      (Pieminekļa atklāšana 1938.gadā)
                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Cēsu kaujas norisinājās 1919. gada vasarā, kad apvienotās igauņu un latviešu karaspēka vienības sakāva Latvijas un Igaunijas valstiskuma apdraudētājus - vācu landesvēra un Dzelzs divīzijas daļas. Tā ir viena no spilgtākajām epizodēm mūsu valsts vēsturē. Uzvara šajās kaujās nostiprināja jaunās Latvijas valsts neatkarību. Igaunijā šo uzvaru Cēsu kaujās atzīmē kā lielus nacionālos svētkus - Uzvaras dienu landesvēra karā. Cēsu kaujās aktīvi piedalījās arī Ziemeļlatvijas skolu jaunatne - Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota.

Šim notikumam par godu pieminekli atklāja 1938. gada 26. maijā. Tas simbolizē notikušo 1919. gada naktī no 5.uz 6. Jūniju, kad no proģimnāzijas karošanas mākslā neapmācītie skolnieki devās uz pirmo kauju. To rāda bronzā veidotā skolnieka nemākulīgi tvertā šautene. Arī pie skolnieka kājām veidotā pūce un grāmatas atgādina, ka skolas lietas uz laiku nomainījuši ieroči. Pieminekļa meta autors bija Skolnieku rotas bijušais karavīrs, mākslinieks Jānis Rozenbergs (1901-1966), bet ideju realizēja tēlnieks Rūdolfs Ābol(t)iņš ( 1909-1944) un metālkalējs Jānis Zibens (1909-1967).

Pēc 12 gadiem to kā padomju režīmam nevēlamu demontēja. Sākoties Atmodai, pirmie ideju par pieminekļa atjaunošanu izteica grupa trimdā dzīvojošo Cēsu Valsts ģimnāzijas 1942. gada absolventu Latvijas apmeklējuma laikā 1989. gadā. Viņi uzsāka arī tam nepieciešamo līdzekļu vākšanu. Taču Cēsu pilsētas valde lēmumu par pieminekļa atjaunošanu un tā uzstādīšanu sākotnējā vietā pieņēma tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gada 24. septembrī. Kaut gan oficiāla vienošanās par pieminekļa atjaunošanu bija tik tikko panākta, realitātē darbs pie tā jau bija uzsākts. 26. septembrī rajona laikraksts “Druva” vēstīja, ka ir sagatavots šūnakmens pieminekļa pamatnei, bet pie bronzas statujas izveides ķērusies tēlniece Maija Baltiņa kopā ar arhitektu Imantu Timermani. Pieminekli atklāja 1992.gada 11.novembrī.

Adrese: Cēsis (koordinātes - 57.311992, 25.265842)

 

23.04.24

Cēsis, kultūras biedrības "Harmonija" nams

 

                                                            ("Harmonijas" nams senāk)

 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Tā ir viena no vecākajām mūra ēkām pilsētā ar atjaunotu 18.gadsimta fasādes krāsojumu.
Nams atrodas pie pilsētas senā centra - tirgus laukuma. Ēka celta 18.gadsimta pirmajā pusē kā dzīvojamā māja. 1987. gadā nama fasāde tika restaurēta. Restaurācijas darbos tika atsegti 5 krāsu slāņi un pašlaik redzamais fasādes krāsojums ir tādās krāsās, kā bijis 18. un 19.gadsimta mijā (polihroms ar aklajiem logiem, baltiem rustiem (kvadrātiņi gar fasādes malu) un starpdzegas joslu starp pirmo un otro stāvu.
Nama sabiedriskās dzīves vēsture aizsākās 1789.gadā, kad to no rātskunga J. Ē. Hasinga par 1800 Alberta dālderiem ieguva kultūras biedrība "Harmonija" un paturēja savā īpašumā līdz biedrības likvidācijai. Ilgus gadus šis nams pulcēja vietējos vācu muižniekus, ārstus, advokātus, ierēdņus. Gandrīz pusotru gadsimtu te bija vienīgā zāle, kur Cēsīs notika koncerti, priekšlasījumi un sarīkojumi. 20.gadsimta sākumā te atradās viens no pirmajiem Cēsu kinoteātriem un "Dzimtenes pētītāju biedrības" muzejs, kurā bijuši arī izcili arheoloģiski atradumi no Cēsu apkārtnes. Šajā namā 1879. gadā dzimis izcilais komponists, profesors, latviešu operas pamatlicējs Alfrēds Kalniņš. Pie ēkas 1979. gadā piestiprināja M. Baltiņas un J. Martinsona darināto piemiņas plāksni A. Kalniņam.

Adrese: Cēsis,  Rīgas iela 24