Cēsu pulka skolnieku rotas piemineklis

                                                         (Fotografēts 2026.gadā, V.S. foto)

 

1919. gada Cēsu kaujās piedalījās Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota, kas kā kaujas vienība no 108 Valmieras un Cēsu skolu jauniešiem noformējās 5. jūnijā Cēsu proģimnāzijas telpās. Jau naktī no 5. uz 6. jūniju, kādu stundu pēc pusnakts, bija trauksme un rotai deva pavēli iziet uz pozīcijām. Rota izgāja līnijā Mācītājmuiža – Meijermuiža, kas skaitījās svarīgākais kaujas iecirknis.
Pirmajā kaujā vairākus skolniekus ievainoja, bet valmierietis Edgars Krieviņš no ļoti smaga ievainojuma vēderā tajā pašā dienā nomira. Edgaru Krieviņu pēc nāves apbalvoja ar Lāčplēša Kara ordeni.

1929. gadā, kad apritēja Cēsu kauju 10. gadadiena, bijušie skolnieku rotas karavīri nodibināja “Cēsu pulka bijušās brīvprātīgo skolnieku rotas karavīru biedrību”, kas turpmākos gados rūpējās par šīs karaspēka vienības piemiņas saglabāšanu un popularizēšanu skolu jaunatnes vidē.

Jau 1930. gadā Cēsu – Āraišu šosejas malā pie Līvu pagastnama, atzīmējot rotas pirmo kauju vietu, uzstādīja pieminekli. Tā projekta autors bija rotas bijušais karavīrs, arhitekts Kārlis Dzirkalis (1902 – 1997) ,bet bronzas ciļņa autors – tēlnieks Matīss Pluka (1893-?).

1930.gadā “Valdības vēstnesis” raksta: “Debesbraukšanas dienā, š. g. 29. maijā, pulksten 10 rītā pie Līvu pagasta nama (2 km no Cēsīm) atklās un iesvētīs pieminekli pirmo Cēsu kauju vietu piemiņai. Slavenās Cēsu kaujas satrieca veco Latvijas ienaidnieku un tās izšķīra mūsu dzimtenes likteni. Minētās kaujās redzama vieta bija bijušai Cēsu pulka skolnieku rotai, kas sastāvēja no brīvprātīgiem Valmieras un Cēsu skolniekiem. Šīs rotas tiešā kaujas vietā arī ceļ pieminekli, kura metu zīmējis rotas karavīrs Kārlis Dzirkalis un kas gatavots Brāļu kapu darbnīcās Rīgā. Piemineklis izstrādāts no šūnakmeņa un attēlo trīs akmeņus, kas novietoti uz līmeniska pamata. Uz pirmā garākā akmeņa ir bronzas šķēps senlatviešu stilā, uz trešā, zemākā akmeņa, bronzas plāksne. Pirms pieminekļa atklāšanas Cēsīs no Uzvaras pieminekļa pulksten 9 no rīta aties iestāžu, skolu un organizāciju gājiens ar karogiem uz Līviem, kur pulksten 10 sagaidīs valdības pārstāvjus no Rīgas”.

 

Adrese: Cēsu novads, Drabešu pagasts, Līvi (koordinātes - 57.288358, 25.266106 ) 

 

 
 

Cēsis, Cēsu pulka skolnieku rotas piemineklis

 

                                                      (Pieminekļa atklāšana 1938.gadā)

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Cēsu kaujas norisinājās 1919. gada vasarā, kad apvienotās igauņu un latviešu karaspēka vienības sakāva Latvijas un Igaunijas valstiskuma apdraudētājus - vācu landesvēra un Dzelzs divīzijas daļas. Tā ir viena no spilgtākajām epizodēm mūsu valsts vēsturē. Uzvara šajās kaujās nostiprināja jaunās Latvijas valsts neatkarību. Igaunijā šo uzvaru Cēsu kaujās atzīmē kā lielus nacionālos svētkus - Uzvaras dienu landesvēra karā. Cēsu kaujās aktīvi piedalījās arī Ziemeļlatvijas skolu jaunatne - Cēsu pulka brīvprātīgo skolnieku rota.

Šim notikumam par godu pieminekli atklāja 1938. gada 26. maijā. Tas simbolizē notikušo 1919. gada naktī no 5.uz 6. Jūniju, kad no proģimnāzijas karošanas mākslā neapmācītie skolnieki devās uz pirmo kauju. To rāda bronzā veidotā skolnieka nemākulīgi tvertā šautene. Arī pie skolnieka kājām veidotā pūce un grāmatas atgādina, ka skolas lietas uz laiku nomainījuši ieroči. Pieminekļa meta autors bija Skolnieku rotas bijušais karavīrs, mākslinieks Jānis Rozenbergs (1901-1966), bet ideju realizēja tēlnieks Rūdolfs Ābol(t)iņš ( 1909-1944) un metālkalējs Jānis Zibens (1909-1967).

Pēc 12 gadiem to kā padomju režīmam nevēlamu demontēja. Sākoties Atmodai, pirmie ideju par pieminekļa atjaunošanu izteica grupa trimdā dzīvojošo Cēsu Valsts ģimnāzijas 1942. gada absolventu Latvijas apmeklējuma laikā 1989. gadā. Viņi uzsāka arī tam nepieciešamo līdzekļu vākšanu. Taču Cēsu pilsētas valde lēmumu par pieminekļa atjaunošanu un tā uzstādīšanu sākotnējā vietā pieņēma tikai pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1992. gada 24. septembrī. Kaut gan oficiāla vienošanās par pieminekļa atjaunošanu bija tik tikko panākta, realitātē darbs pie tā jau bija uzsākts. 26. septembrī rajona laikraksts “Druva” vēstīja, ka ir sagatavots šūnakmens pieminekļa pamatnei, bet pie bronzas statujas izveides ķērusies tēlniece Maija Baltiņa kopā ar arhitektu Imantu Timermani. Pieminekli atklāja 1992.gada 11.novembrī.

Adrese: Cēsis (koordinātes - 57.311992, 25.265842)