11.04.24

Cēsu patversme

 

                                         (1907.gada foto, fonā patversmes būvuzņēmēja Musses savrupnams)


                                                         (Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)

                                                                         (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
 

Ēku 19. gadsimta beigās sācis celt būvuzņēmējs Musse. Tā bijusi domāta kā patversme un saukta par "Reiera štifti". Līdz 1939. gadam ēka arī tikusi izmantota kā Cēsu vācu iedzīvotāju patversme. Otrā pasaules kara laikā tajā atradās ambulance un mākslas salons. Mūsdienās – novada pašvaldības ēka.

Labdarības iestādes dibinātāja Gustava Reiera tēvs Karls Gotfrīds Reiers ( 1759-1810, apglabāts Cēsīs, Vācu kapos) cēsniekiem bija labi pazīstams namnieks un zelta apstrādātājs. 1808. -1810. gadā viņam piederēja īpašums tagadējā L. Katrīnas ielas nr. 19 gruntgabalā. K. G. Reiers no saviem vecākiem bija mantojis "11 mucas vietas zemes ārpus Raunas vārtiem starp Raunas un Liepas muižas ceļiem", ko sauca par Reierlandi un kas mūsdienās atbilst mājvietām Pumpura, Zvaigžņu, Priekuļu un piegulošajā Poruka ielas posmā. Kad K. G. Reiera ģimenē 1794. gadā piedzima dēls, viņu reģistrēja Cēsu evanģeliski luteriskās draudzes metrikas grāmatā vācu kristīto bērnu sarakstā ar vārdu Gustavs Ādolfs. Pēc tēva nāves 1813. gadā Gustavs Reiers devās uz Rīgu mācīties grāmatniecības lietas: izdevējdarbību un tirdzniecību. Pastrādājis par veikalvedi Debnera un Treija grāmatu veikala Jelgavas filiālē, 1826. gadā Gustavs Reiers Jelgavā atvēra pats savu grāmatu veikalu. Viņš sekmīgi uzturēja maksas bibliotēku, nodarbojās ar tirdzniecību, grāmatu izdošanu 37 gadus.
1863. gada 9. decembrī grāmattirgotājs, izdevējs, pilsētas gvardes rotmistrs un Jelgavas goda pilsonis Gustavs Adolfs Reiers un viņa sieva Friderike Elizabete Reiere kopīgi sastādīja testamentu, kurā izteica vēlmi viņu īpašumu kapitāla pieaugumu izlietot labdarībai. Novēlējuma izpildei nodibināja labdarības biedrības Jelgavā un Cēsīs ar nosaukumu “Die Reyher'sche milde Stiftung" - Reiera labdarības iestāde, kam sastādīja savus statūtus. Kapitālu, kas tobrīd bija ap 100 000 rubļu, vajadzēja uzaudzēt līdz 150 000 rubļu un tad pēc testamentā noteiktiem principiem sadalīt abu laulāto dzimtajām pilsētām - Jelgavai un Cēsīm. Jelgavai paredzēja izlietot 100 000 rubļu, bet Cēsīm - 50 000 rubļu. Testatori vēlējās, ka šīs labdarības iestādes - patversmes uzņemtu evanģēliski - luteriskai un reformātu konfesijai piederīgas personas: tirgotāju un amatnieku atraitnes un neprecētās meitas, kuras sasniegušas 50 gadu vecumu un kuras vismaz pēdējos 10 gadus bijušas pierakstītas attiecīgo pilsētu pilsoņu nodokļu maksātāju kārtai.
No Reiera vecvecākiem mantoto zemi - Reierlandi - Cēsu Reiera labdarības biedrība, kā noteikts testamentā, iznomāja privātām personām primāri māju būvēšanai. Ienākumus no zemes nomas ieskaitīja labdarības iestādes rezerves kapitālā.

Laikrakstā "Sociāldemokrāts" 1919. gadā rudenī publicēts raksts, kurā norādīts uz krasajām atšķirībām starp latviešu nespējnieku namu, bērnu patversmi un vācu patversmi. Reiera dibinātajā iestādē "telpas jo ērtas: katrai vācu tautības pilsonei ērta istaba ar glītu iekārtu, tāpēc paplašo namu apdzīvo tikai 10 dāmas. Bez atsevišķajām istabām visām kopā pieder liela zāle ar klavierēm un paprāvu bibliotēku".

Pakāpeniski patversmē telpas atbrīvojās un no 1927. gada pavasara Cēsu slimo kases valde noīrēja no Reiera labdarības iestādes otrajā stāvā kādas 9 istabas saviem kabinetiem.

Saskaņā ar starpvalstu līgumu par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanos uz Vāciju 1939. gada novembrī no Reiera patversmes aizceļoja vairākas iemītnieces. Sabiedrisko lietu ministrs A. Bērziņš izdeva rīkojumu par Reiera labdarības iestāžu slēgšanu Jelgavā un Cēsīs. Sabiedrisko lietu ministra ieceltie likvidatori rīkoja ūtrupi Reiera patversmes kustamās mantas pārdošanai. Tā paša gada vasarā viņi organizēja Reiera patversmes nama pārdošanu.  Līdz ar padomju okupāciju tas gan vairs nebija aktuāli, jo padomju iekārta deklarēja, ka visa manta pieder tautai. Reiera nama telpās sākot no 1941. gada 8. augusta izvietojās Cēsu pilsētas ambulance.

1942. gada martā Reiera namā Elza Berkholce (1904-2001) iekārtoja mākslas salonu latviešu mākslas popularizēšanai. Tas bija atvērts katru dienu, izņemot pirmdienas. Ieeja bija brīva. Mšudienās ēkā Cēsu novada pašvaldība.

Adrese; Cēsis, Bērzaines iela 5

 

09.04.24

Cēsis, L.Ausēja reālskola

 

                                                        (Fotografēts 2014.gadā, V.S. foto)

                                                       (Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)


 

                                                                    (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
 

Masīvā, ar krāsainu granītu apšūtā ēka celta 20.gadsimta sākumā un piederējusi Cēsu pilsmuižas pārvaldniekam A. Ottosonam. No 1912. līdz 1920. gadam te atradās L. Ausēja reālskola. Dažus gadus skolu vadījis arī dzejnieks A. Smilga (vēlākais Latvijas radiofona direktors). Reālskolā strādājis arī rakstnieks Jānis Grīns. 2002.gadā šeit atrodas bērnudārzs "Akmens Ligzda" kā arī skolēnu interešu centrs. Uz grunstgabala esošais bijušais ūdenstornis celts 20.gadsimta sākumā.

2024.gadā lielā bijušās skolas ēka un jumts tiek  remontēti.

Adrese: Cēsis, Raunas iela 2

 

Cēsis, tirgotāja Fovelīna nams

 

                                                        (Fotografēts 2014.gadā, V.S. foto)


 

                                                       (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Nams ir visgreznākais no Cēsu vēsturiskā centra dzīvojamām ēkām, unikāls Latvijas mazpilsētas galvenās ielas 18.gadsimta apbūves paraugs - valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Nama vēsture aizsākas 1778. gadā, kad rātskungs Kisels pārdevis apbūves gabalu ar koka dzīvojamo ēku tirgotājam un varkalim Jonasam Gustavam Fovelīnam, kurš koka ēku licis nojaukt un tās vietā uzcēlis mūra dzīvojamo ēku, ko nobeidza 1788. gadā.
Nams saglabājis celšanas laikam raksturīgās senās būvju formas - tas ir divstāvu dzīvojamais nams, celts simetriskā baroka stilā. Nama durvis (19.gadsimta pirmā puse) pieskaitāmas klasicisma stilam (durvju dekorā īpaši akcentēts centrs, kurā atrodas saulīte). 1974. gadā celtnē notika plaši restaurācijas darbi. Atjaunoja arī blakus ēkai esošo vārtu arku.

Adrese: Cēsis, Rīgas iela 16