(Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto) (1930-to gadu foto)
Kristus
Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca celta 1845.gadā bizantiešu stilā. Sienas
mūrētas no dolomītakmeņiem. No vecās Katrīnas baznīcas, kura agrāk atradās šajā
vietā, pilnīgi saglabājušās gotiskās baznīcas draudzes telpas. Dievnamā pie
altāra atrodas glezna "Kristus augšāmcelšanās", bet sienas klāj igauņu
mākslinieka Johana Kēlera gleznojumi. Baznīcas dārzā
atrodas Cēsu pilsmuižas īpašnieku Zīversu dzimtas kapi.
“Cēsu vēstis” 1942.gada 19.februārī raksta: “Šķiet, daudzi cēsnieki nezin, ka viņu dzimtā
pilsētā kādreiz bijusi baznīca, kas saukta Sv. Katrīnas vārdā. Un viņiem pa
daļai taisnība, jo tādu baznīcu taču Cēsīs nevar atrast. Izrādās tomēr, ka
senos laikos blakus Sv. Jāņa bīskapijas doma tornim tikpat stalti pacēlās Sv.
Katrīnas baznīcas torņa smaile, kas tīkami saistīja aci, uzlūkojot Cēsu
pilsētas gleznaino panorāmu. Sv. Katrīnas baznīcas izcelšanās un vēsture
sniedzas atpakaļ dziļā senatnē, kad blakus pilsoņu un amatnieku apdzīvotās un
mūriem norobežotās Cēsu pilsētas ziemeļu pievārtē apmetās uz dzīvi daudzi
ienācēji — latvju zemnieki. Tā kā pilsētas iedzīvotāju skaits arvien pieauga un
Sv. Jāņa baznīcas telpas izrādījās par šaurām, tad šo ārpilsētas iedzīvotāju
vajadzībām Livonijas ordenis XIV gadu simtenī cēla nelielu baznīcu, nosaucot to
Cēsu pilsētas patroneses Sv. Katrīnas vārdā. Uz šo priekšpilsētu, cauri
Katrīnas vārtiem, izgāja arī Lielā un Mazā Katrīnas iela. Un kā noderīgāko
vietu jaunās baznīcas celšanai ordenis izvēlējās platformu ar slīpu nogāzi uz
tagadējās Pils parku, tieši vietu, kur tagad atrodas pareizticīgo
Apskaidrošanas baznīca. Blakus baznīcai bija novietota arī kapsēta un visapkārt
to ierobežoja mūra žogs. Sākumā, kā zināms, baznīcā noturēja ārpilsētas
latviešu katoļu dievkalpojumus. 1470.
gadā šeit kā vikārs darbojies kāds Timotejs Lutevičs, kura kapakmens atrodas
vēl šodien Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. Līdz ar reformācijas izcelšanos Cēsīs (1524 )baznīca
kalpoja luterāņiem. Pretreformācijas laikā (1559. — 1621.) līdz ar Cēsu
bīskapijas nodibināšanos un katoļu iezpaida pieaugšanu, Sv. Katrīnas baznīca
bija vienīgā, kur vēl varēja noturēt luterāņu dievkalpojumus, jo Sv. Jāņa
baznīca kļuva par katoļu bīskapa domu. Sv. Katrīnas baznīca uzskatāma par īsti
latvisku Cēsu baznīcu, jo tam nolūkam tā arī bija celta un dievkalpojumus tur
noturēja latviešu valodā. Jāņa Briesmīgā uzbrukumā Cēsīm 1577. gadā stipri
cieta arī Sv. Katrīnas baznīca, bet drīz atkal atjaunota. Pēc poļu pulku iznīcināšanas
baznīcu atkal sapostīja. 1669. gadā tās jumts bija stipri sakritis un to
vajadzēja pārsegt ar 400 jauniem kārniņiem. Ziemeļu, respektīvi zviedru - krievu
kara briesmīgās sekas baznīcu vēl vairāk izpostīja un 1713. gadā baznīcu varēja uzskatīt pa daļai
par drupām, lai gan 1724.gada baznīcu vizitācijas protokolā Sv. Katrīnas
baznīca vēl pieminēta kā ārpilsētas filiālbaznīca. Šajā laikā baznīcā
izbeigušies arī dievkalpojumi. Interesanti atzīmēt, ka Cēsu pilsētas valdē
atrodošie 1735. gada un 1787. gada zīmētie Cēsu pilsētas plāni tomēr vēl attēlo
Sv. Katrīnas baznīcu. Katrīnas kapos joprojām turpināja apbedīt mirušos. Kopš šī
laika Sv. Katrīnas baznīca stāvēja pamesta un nelietojama. 1797. gadā
pazīstamais senatnes pētnieks J. Broce uzzīmēja baznīcas drupu plānu. Laikā, kad Cēsu pils un muižas zeme piederēja
grāfu Zīversu dzimtai, viens no tās pārstāvjiem, senators Kārlis Zīverss,
apprecot krievieti un vēloties iegūt Pēterpils galma labvēlību, 1842. gadā lika
nojaukt Sv. Katrīnas baznīcas drupas un tās vietā uzcēla tagadējo Pareizticīgo
baznīciņu. Jauno baznīcu cēla tieši uz vecās Sv. Katrīnas baznīcas pamatiem,
izlietojot būvei arī iegūtos būvmateriālus. No tiem veidots vēl tagad redzamais
baznīcas kājceliņš — trotuārs. Kas attiecas uz Sv. Katrīnas baznīcas
konstruktīvo pusi, tad tā bija neliela mūra būve, celta romāņu un gotu pārejas
stilā. Materiāls — vietējie kaļķakmeņi. Baznīca bija 20,73 m gara un 10,97 m
plata, ar altāra apsīdi pret austrumiem”.
Adrese: Cēsis, Palasta iela 22
