Kristus Apskaidrošanas pareizticīgo baznīca celta 1845.gadā bizantiešu stilā. Sienas mūrētas no dolomītakmeņiem. No vecās Katrīnas baznīcas, kura agrāk atradās šajā vietā, pilnīgi saglabājušās gotiskās baznīcas draudzes telpas. Dievnamā pie altāra atrodas glezna "Kristus augšāmcelšanās", bet sienas klāj igauņu mākslinieka Johana Kēlera gleznojumi. Baznīcas dārzā atrodas Cēsu pilsmuižas īpašnieku Zīversu dzimtas kapi.
“Cēsu vēstis” 1942.gada 19.februārī raksta: “Šķiet, daudzi cēsnieki nezin, ka viņu dzimtā pilsētā kādreiz bijusi baznīca, kas saukta Sv. Katrīnas vārdā. Un viņiem pa daļai taisnība, jo tādu baznīcu taču Cēsīs nevar atrast. Izrādās tomēr, ka senos laikos blakus Sv. Jāņa bīskapijas doma tornim tikpat stalti pacēlās Sv. Katrīnas baznīcas torņa smaile, kas tīkami saistīja aci, uzlūkojot Cēsu pilsētas gleznaino panorāmu. Sv. Katrīnas baznīcas izcelšanās un vēsture sniedzas atpakaļ dziļā senatnē, kad blakus pilsoņu un amatnieku apdzīvotās un mūriem norobežotās Cēsu pilsētas ziemeļu pievārtē apmetās uz dzīvi daudzi ienācēji — latvju zemnieki. Tā kā pilsētas iedzīvotāju skaits arvien pieauga un Sv. Jāņa baznīcas telpas izrādījās par šaurām, tad šo ārpilsētas iedzīvotāju vajadzībām Livonijas ordenis XIV gadu simtenī cēla nelielu baznīcu, nosaucot to Cēsu pilsētas patroneses Sv. Katrīnas vārdā. Uz šo priekšpilsētu, cauri Katrīnas vārtiem, izgāja arī Lielā un Mazā Katrīnas iela. Un kā noderīgāko vietu jaunās baznīcas celšanai ordenis izvēlējās platformu ar slīpu nogāzi uz tagadējās Pils parku, tieši vietu, kur tagad atrodas pareizticīgo Apskaidrošanas baznīca. Blakus baznīcai bija novietota arī kapsēta un visapkārt to ierobežoja mūra žogs. Sākumā, kā zināms, baznīcā noturēja ārpilsētas latviešu katoļu dievkalpojumus. 1470. gadā šeit kā vikārs darbojies kāds Timotejs Lutevičs, kura kapakmens atrodas vēl šodien Cēsu Sv. Jāņa baznīcā. Līdz ar reformācijas izcelšanos Cēsīs (1524 )baznīca kalpoja luterāņiem. Pretreformācijas laikā (1559. — 1621.) līdz ar Cēsu bīskapijas nodibināšanos un katoļu iezpaida pieaugšanu, Sv. Katrīnas baznīca bija vienīgā, kur vēl varēja noturēt luterāņu dievkalpojumus, jo Sv. Jāņa baznīca kļuva par katoļu bīskapa domu. Sv. Katrīnas baznīca uzskatāma par īsti latvisku Cēsu baznīcu, jo tam nolūkam tā arī bija celta un dievkalpojumus tur noturēja latviešu valodā. Jāņa Briesmīgā uzbrukumā Cēsīm 1577. gadā stipri cieta arī Sv. Katrīnas baznīca, bet drīz atkal atjaunota. Pēc poļu pulku iznīcināšanas baznīcu atkal sapostīja. 1669. gadā tās jumts bija stipri sakritis un to vajadzēja pārsegt ar 400 jauniem kārniņiem. Ziemeļu, respektīvi zviedru - krievu kara briesmīgās sekas baznīcu vēl vairāk izpostīja un 1713. gadā baznīcu varēja uzskatīt pa daļai par drupām, lai gan 1724.gada baznīcu vizitācijas protokolā Sv. Katrīnas baznīca vēl pieminēta kā ārpilsētas filiālbaznīca. Šajā laikā baznīcā izbeigušies arī dievkalpojumi. Interesanti atzīmēt, ka Cēsu pilsētas valdē atrodošie 1735. gada un 1787. gada zīmētie Cēsu pilsētas plāni tomēr vēl attēlo Sv. Katrīnas baznīcu. Katrīnas kapos joprojām turpināja apbedīt mirušos. Kopš šī laika Sv. Katrīnas baznīca stāvēja pamesta un nelietojama. 1797. gadā pazīstamais senatnes pētnieks J. Broce uzzīmēja baznīcas drupu plānu. Laikā, kad Cēsu pils un muižas zeme piederēja grāfu Zīversu dzimtai, viens no tās pārstāvjiem, senators Kārlis Zīverss, apprecot krievieti un vēloties iegūt Pēterpils galma labvēlību, 1842. gadā lika nojaukt Sv. Katrīnas baznīcas drupas un tās vietā uzcēla tagadējo Pareizticīgo baznīciņu. Jauno baznīcu cēla tieši uz vecās Sv. Katrīnas baznīcas pamatiem, izlietojot būvei arī iegūtos būvmateriālus. No tiem veidots vēl tagad redzamais baznīcas kājceliņš — trotuārs. Kas attiecas uz Sv. Katrīnas baznīcas konstruktīvo pusi, tad tā bija neliela mūra būve, celta romāņu un gotu pārejas stilā. Materiāls — vietējie kaļķakmeņi. Baznīca bija 20,73 m gara un 10,97 m plata, ar altāra apsīdi pret austrumiem”.
Adrese: Cēsis, Palasta iela 22
