31.03.24

Bojas muiža (Boju muiža, Bojen)

 

                                                                  (1940.gada foto)

                                                                                   (1980.gada foto)

                                                  (Foto no 1988.gada žurnāla "Zvaigzne")



                                                                     (Fotografēts 2015.gadā, V.S. foto)



                                                     (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)


 










                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Muižas īpašnieki – Šlipenbahi, Bēri. Boju kungu māja celta 1860. gadā toreizējā barona fon Bēra laikā kā villas tipa ēka. Gotikas formas šeit visai atturīgas, arī mazliet panaivas - projektētājs tās nav centies izcelt, bet galveno uzmanību veltījis apjoma telpiskajam risinājumam. Ēkā bija ar koka paneļiem un kasešu griestiem rotātas telpas.

Kungu mājā kara laikā atradās vācu hospitālis. Pēckara gados – vietējā kolhoza noliktavas. 1950. – 60. gados te iemitinājās Aizputes mežsaimniecība, kuru vēlāk pārdēvēja par MRS. Šajā laikā, lai paplašinātu kantora telpas, pilij uzcēla piebūvi, un tādēļ mūsdienās pils netiek uzskatīta par arhitektūras pieminekli. Bijušās Boju muižas pils zālēs bija iekārtota Meža muzeja ekspozīcija, kas iepazīstina ar meža bagātībām un tā apsaimniekošanas vēsturi. 2014.gadā nams restaurēts un pārbūvēts. Blakus atrodas parks ar diviem dīķiem un Eiropas baltegļu stādījumiem.

1988.gada žurnāls “Zvaigzne” cita starpā raksta: “Baronese Bēra nodzīvojusi Bojās līdz 1939. gadam, līdz pārcēlusies uz viņsauli. Pēc baroneses Boju pilī ievācās Aizputes mežniecība un pastāvēja līdz reorganizācijai 1975.gadā. Jau nākamajā gadā durvis vēra Slīteres valsts rezervāta Meža muzejs, kurš 1982. gadā ieguva Tautas muzeja nosaukumu. Jūs teiksiet - kur Slītere un kur Aizpute! Slīteres pakļautībā ir arī Grīņu rezervāts, un tas jau turpat netālu vien ir”.

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Kazdangas pagasts, Bojas (koordinātes - 56.679334, 21.657694 )

 

30.03.24

Kalvenes piemineklis represētajiem

 

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Piemiņas akmens 1941.-1949.gada represēto piemiņai uzstādīts 1990.gadā. Akmenī iegravēta Kārļa Skalbes dzejas rinda: “Aiz manis zeme pilna sāpju..” Piemineklis atrodas pie Kalvenes dzelzceļa stacijas.

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Kalvenes pagasts (koordinātes - 56.621722, 21.693489 )

 

Vērgales piemineklis represētajiem

 

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)
                                                (Foto no pieminekļa atklāšanas brīža 1991.gadā)

Par šī pieminekļa atklāšanu raksta laikrakasts “Laiks” 1991.gada augustā: “Deportāciju 50 gadu atcerei 14. jūnijā pie Vērgales baznīcas pulcējas liela sēru draudze, lai atcerētos 1941. un 1949. gada deportētos pagasta iedzīvotājus, kuru piemiņai tēlnieks Vilnis Bergs bija izveidojis iespaidīgu pieminekli. To iesvētīja Grobiņas iecirkņa prāv. J. Dreiblats. Piemiņas vārdus teica aktieris Leonīds Locinieks no Liepājas, bet no vietējās skolas Ēriks Kūdums, no LTF — Mirdza Sīpola. Aktu kuplināja Vērgales jauktais koris E. Ķeplša vadībā un draudzes ansamblis "Liepa". Pieminekli rotāja ziedu lauks ar degošam svecītēm. Pie pieminekļa bija novietoti jauni skaisti krēsli, kuros sēdināt goda viesus — tos, kas atgriezušies. Līdzekļus piemineklim sagādāja Vērgales lut. draudze, pagasta Izpildu Komiteja, Latvijas Tautas fronte un Ziemeļkalifornijas latviešu ev. lut. draudze.”

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Vērgale (koordinātes - 56.712598, 21.178655 )