Blendenes muiža (Blendienes muiža, Blendinen)

 

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Šī bijusi Kazdangas muižas mazā jeb pusmuiža. Presē vienlaikus saukta abos nosaukumos – gan kā Blendene, gan kā Blendiene.

Par šo apvidu raksta 1913.gada izdevums “Zemkopis”: “Aizputes apriņķis ir vācu kolonizācijas šūpulis. Kazdangas muižas īpašnieks, Aizputes apriņķa muižniecības maršals fon Manteifels, ir viens no karstākiem vācu kolonizācijas idejas piekritējiem un izplatītājiem. Visas viņa muižas mudžēt mudž no vācu kolonistiem. Veseliem bariem tika atlaisti latviešu strādnieki un viņu vietās pieņēma no Pievolgas guberņām un Volīnijas atvestos vācu kolonistus. No sākuma vācu kolonisti laidās prom. Lai aizkavētu kolonistu aizplūšanu no Baltijas un saistītu tos uz visiem laikiem pie šejienes, barons nāca pee atziņas, ka ir nepieciešams nodrošināt kolonistus ar zemi. Barons nebija savos aprēķinos vīlies, jo tagad jau daudzās vietās nodibinātas īstas vācu kolonijas, starp kurām vienu no galvenām vietām ieņem Kazdanga. Visas muižas ir kolonistiem kā bāztin piebāztas. Daži latviešu tautības kalpi ir vēl tikai Kazdangas kalpu mājās Vāģekalnos un Ģerdertos. Muižas tiek sadalītas gabalos un izrentētas kolonistiem. Tā tas ir Vec-Drogas un Blendenes muižā, kurās vairs nav neviena latvieša, Cepļu mazmuižā kolonisti apstrādā tikai dažus zemes gabalus, bet pārejā zeme stāv dīkā. Pūņu muižā arī visi strādnieki vācu kolonisti. Līdz šim Ķikuros bija arī daži latviešu kalpi, bet āa gada Jurģos tiem visiem bija jāaiziet un viņu vietas ieņēma kolonisti. Tai pašā laikā arī Vangas muižas īpašnieks ieveda vācu kolonistus. Kolonisti ieņem arī muižas kalpotāju vietas. Arī no daudzajiem muižas mežsargiem tikai vēl Dzirkaļos un Ķikuros palikuši latvieši”. 

Patiesībā ļoti pazīstama aina arī mūsdienu cilvēkiem, kad mūsu valsts tika pārpludināta ar citas valsts kolonistiem, bet latviešus aizsūtīja nosalt un badā nomirt Sibīrijā,  kad latviešiem vairs nebija ne labu darba vietu, ne dzīvokļu, jo to visu aizņēma iepludinātie kolonisti sākot jau ar 1945.gadu.

Patiesībā par Blendenes muižu nav pieejama nekāda būtiska informācija. Agrāko laiku presē atrodami tikai zemes pārdalīšanas apraksti, sludinājumi un negadījumi muižas teritorijā. Piemēram, 1926.gadā pirms Jāņiem Blendienes muižā, iesalu kaltējot, nodegusi Krišam Silacērpam pirts Ls 300 vērtībā. Savukārt 1926.gada oktobrī Blendiens muižā, vedot kuļmašīnu, izcēlies strīds starp jaunsaimniekiem Bahmani un Smilgu, kurš ar dēlu Pēteri uzbrukuši Bahmanim un sasituši galvu.

Nezinu cik daudz līdz mūsdienām saglabājies no muižas laikiem. Negāju traucēt iedzīvotājus, nofotografēju ēku puduri no attāluma.

 

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Kazdangas pagasts, Blendiena (koordinātes - 56.669106, 21.705738 )

 

Jaunlažas muiža (Neu Laschen)

 

                                              (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                               (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Jaunlažas muiža vismaz kopš 1711. gada bija viena no Kurzemes hercogu privātmuižām, saukta arī par hercoga Aizputes muižu.

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Aizpute (koordinātes - 56.722504, 21.623278 )

 

Bojas muiža (Boju muiža, Bojen)

 

                                                                  (1940.gada foto)

                                                                                   (1980.gada foto)

                                                  (Foto no 1988.gada žurnāla "Zvaigzne")

                                                                     (Fotografēts 2015.gadā, V.S. foto)

                                                     (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

 

                                              (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Muižas īpašnieki – Šlipenbahi, Bēri. Boju kungu māja celta 1860. gadā toreizējā barona fon Bēra laikā kā villas tipa ēka. Gotikas formas šeit visai atturīgas, arī mazliet panaivas - projektētājs tās nav centies izcelt, bet galveno uzmanību veltījis apjoma telpiskajam risinājumam. Ēkā bija ar koka paneļiem un kasešu griestiem rotātas telpas.

Kungu mājā kara laikā atradās vācu hospitālis. Pēckara gados – vietējā kolhoza noliktavas. 1950. – 60. gados te iemitinājās Aizputes mežsaimniecība, kuru vēlāk pārdēvēja par MRS. Šajā laikā, lai paplašinātu kantora telpas, pilij uzcēla piebūvi, un tādēļ mūsdienās pils netiek uzskatīta par arhitektūras pieminekli. Bijušās Boju muižas pils zālēs bija iekārtota Meža muzeja ekspozīcija, kas iepazīstina ar meža bagātībām un tā apsaimniekošanas vēsturi. 2014.gadā nams restaurēts un pārbūvēts. Blakus atrodas parks ar diviem dīķiem un Eiropas baltegļu stādījumiem.

1988.gada žurnāls “Zvaigzne” cita starpā raksta: “Baronese Bēra nodzīvojusi Bojās līdz 1939. gadam, līdz pārcēlusies uz viņsauli. Pēc baroneses Boju pilī ievācās Aizputes mežniecība un pastāvēja līdz reorganizācijai 1975.gadā. Jau nākamajā gadā durvis vēra Slīteres valsts rezervāta Meža muzejs, kurš 1982. gadā ieguva Tautas muzeja nosaukumu. Jūs teiksiet - kur Slītere un kur Aizpute! Slīteres pakļautībā ir arī Grīņu rezervāts, un tas jau turpat netālu vien ir”.

Adrese: Dienvidkurzemes novads, Kazdangas pagasts, Bojas (koordinātes - 56.679334, 21.657694 )