Rudbāržu baznīca

 

                                           

                                             (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                  (1933.gada foto)

Ir nostāsts, ka barons Firkss esot varējis saņemt Vācijas bagātās radinieces mantojumu tikai tad, ja uzcels Rudbāržos baznīcu. Un tāpēc viņš 1904.gadā uzbūvējis vienu no mazākajām baznīcām Latvijā.

Līdz Pirmajam pasaules karam baznīca bija vācu draudzes dievnams, pēc kara - Valtaiķu baznīcas filiāle. Vienu svētdienu dievkalpojums notika latviešiem, otru svētdienu vāciešiem. Tika piebūvēts ģērbkambaris, ierīkots altāris ar Šēnberga altārgleznu (iesvētīta 1931. gadā). 1934. gadā Rudbāržos izveidoja patstāvīgu draudzi, 1936. gadā iesvētīja zvanu torni un jauno zvanu, bet 1945. gadā zvana tornis un daļēji arī ģērbkambaris tika sagrauts. Iedzīvotāji tūlīt saziedoja līdzekļus un baznīcu atjaunoja. Padomju okupācijas gados baznīcai bija grūta dzīve. To draud iznīcināt, tiek izsisti logi, izlauztas durvis. Kad 1973.gadā to pasludina par arhitektūras pieminekli, baznīcu sāk remontēt.

1991.gadā baznīcai nomaina jumtu. 2001.gadā tika nomainīti logi un līdz ar to zuda vēl saglabājušās veco logu vitrāžas. 2014.gadā par saziedotiem līdzekļiem atjauno zvana torni.

Adrese: Rudbārži, Liepu iela 3

 

Zirņukalna muiža (Zirņu kalna muiža) Cēsīs

 

                                                      (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Laikā, kad Cēsu pilsētas robežas nesniedzās tālāk par Vaļņu ielu, netālu aiz pilsētas nocietinājumiem, pļavu un mežu vidū, krāšņa dārza ieskauta reiz atradās Zirņu kalna muižiņa, kura celta 18.gadsimtā. Ēka sākotnēji piederējusi Kampenhauzenu dzimtai, bet tautā muižiņa bija pazīstama ar nosaukumu - Barklaja de Tolli vasarnīca, jo 19.gadsimta sākumā šeit kādu laiku dzīvojis Krievijas kara ministrs Mihaels Andreass Barklajs de Tolli, kas bija apprecējis Kampenhauzenu meitu Helēna Augusti Eleonoru.

Adrese: Cēsis, Rīgas iela 55

 

Bolderājas muitas un loču nams

 

                                                               (Foto atrasts internetā)

                                                        (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

Ja rīdziniekiem vaicātu, kur apskatāma senākā Rīgas koka arhitektūra, jādomā, ka vairākums minētu Maskavas forštati vai Pārdaugavu. Taču viņi kļūdītos. Senākie Rīgas koka nami ir meklējami Bolderājā. Tur līdz mūsdienām saglabājies pat 1608. gadā celts nams, kas tika būvēts pirmajai muitai un loču dienestam un atrodas Loču kanāla krastā. Loču māja ir iezīmēta visās senajās Rīgas kartēs un gravīrās. Savulaik tajā strādājuši 20 cilvēku. Mājai līdzās esošais kanāls tika izrakts speciāli loču dienestam. Sākotnēji Bolderājas iedzīvotāji pārsvarā strādāja vai nu muitas dienestā, vai brauca uz zvejas un tirdzniecības kuģiem. Miglas, Brūžu un Lielajā ielā vēl patlaban ir apskatāmi viņu nami. Gandrīz neticami, ka šie koka nami ir saglabājušies no zviedru un Pētera I laikiem!

Muitnīcā iekasēja muitu no Kurzemes hercogistes kuģiem, kuri brauca no tās galvaspilsētas Jelgavas. 20.gadsimta 20-os gados šeit dzīvoja Bolderājas kuģu remonta rūpnīcas direktors skots Džons Makintošs ar kundzi Annu. Blakus muitnīcai pilij līdzīgā ēkā ar tornīti dzīvoja pulkvežleitnants Voldemārs Bergs, kurš bija Artilērijas galvenās noliktavas Daugavgrīvas nodaļas priekšnieks.

Adrese: Rīga, Viesnīcas iela 1 un 2, Lielupes iela 1