Rudbāržu baznīca

 

                                           

                                             (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                  (1933.gada foto)

Ir nostāsts, ka barons Firkss esot varējis saņemt Vācijas bagātās radinieces mantojumu tikai tad, ja uzcels Rudbāržos baznīcu. Un tāpēc viņš 1904.gadā uzbūvējis vienu no mazākajām baznīcām Latvijā.

Līdz Pirmajam pasaules karam baznīca bija vācu draudzes dievnams, pēc kara - Valtaiķu baznīcas filiāle. Vienu svētdienu dievkalpojums notika latviešiem, otru svētdienu vāciešiem. Tika piebūvēts ģērbkambaris, ierīkots altāris ar Šēnberga altārgleznu (iesvētīta 1931. gadā). 1934. gadā Rudbāržos izveidoja patstāvīgu draudzi, 1936. gadā iesvētīja zvanu torni un jauno zvanu, bet 1945. gadā zvana tornis un daļēji arī ģērbkambaris tika sagrauts. Iedzīvotāji tūlīt saziedoja līdzekļus un baznīcu atjaunoja. Padomju okupācijas gados baznīcai bija grūta dzīve. To draud iznīcināt, tiek izsisti logi, izlauztas durvis. Kad 1973.gadā to pasludina par arhitektūras pieminekli, baznīcu sāk remontēt.

1991.gadā baznīcai nomaina jumtu. 2001.gadā tika nomainīti logi un līdz ar to zuda vēl saglabājušās veco logu vitrāžas. 2014.gadā par saziedotiem līdzekļiem atjauno zvana torni.

Adrese: Rudbārži, Liepu iela 3