Ūlenbroka muiža (Ulenbrock)

 

                                             (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Gleznainā vietā starp diviem strautiņiem, kas ietecēja Mārupītē, atradās Beijera, vēlākā Heinrihsona vai Budas  muižiņa. Pretī tai uz Rīgas pusi Mārupītes krastā bija Ūlenbroka muiža, kas celta 18. un 19.gadsimta mijā. Pie šīm muižiņām Mārupītes krastos 19. gadsimta vidū rīdzinieki mēdza svinēt Līgo svētkus. Mūsdienās no Ūlenbroka muižiņas nekas nav saglabājies un var runāt tikai par tās aptuveno atrašanās vietu.

Adrese: Rīga (koordinātes +/- 56.917425, 24,055904 )

 

Zaskaišu kapi (Saskaišu kapi) Vilces pagastā

 

                                              (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pamesti, marodieru izrakņāti kapi. Mūsdienu kartēs arī tos vairs neatrast. Kapos apglabāts Zāmeļkroga krodzinieks. Pie kapiem esot apglabāts kāds Čapajeva līdzgaitnieks, virsnieks, bet viņa kapam esot uzmesta autokrava ar asfaltu, kad buvēta Tīsu raķešu bāze. Kapos vairs nav neviena apbedījuma, tikai no kāda apbedījuma saglabājušies 4 akmens stabiņi. Viss aizaudzis un vienīgi agrā pavasarī vai vēlā rudenī var izlīst cauri brikšņiem un paskatīties vietu, kur reiz bijuši kapi.

Adrese: Jelgavas novads, Vilces pagasts (koordinātes - 56.417693, 23.612924 )

 

Cēsu vējdzirnavas (K.Eglīša vējdzirnavas)

 

                                                                (1910-to gadu foto)

                                                                                   (1925.gada foto)

                                                        (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

1930-os gados dzirnavas piederēja K.Eglītim. Pirmā pasaules kara laikā dzirnavas zaudēja savus spārnus. 20.gadsimta 20-os gados tās tika pārbūvētas par elektroģeneratoru ar metāla torni virs korpusa un vairākiem  spārniem. Toreiz šīs tiem laikiem modernās dzirnavas augstuma ziņā jau varēja konkurēt pat ar Sv. Jāņa baznīcu.

Par dzirnavām 1941.gada 25.maijā (padomju okupācijas laikā) nicinoši raksta laikraksts “ Stars”: “Jau agrāk laikrakstā parādījās raksti par nekārtībām Eglīšu dzirnavās. Mainījās dzirnavu vadība, visi cerēja, ka mainīsies un uzlabosies arī dzirnavu darbs un kārtība, bet tas vēl noticis nav. Vēl tagad paši dzirnavu darbinieki atklāti apsūdz cits citu dažādās nebūšanās un malēji stāsta, ka par samaksāto naudu ne vienmēr izsniedz kvītis, vai arī izsniedz par mazāku summu kā samaksāts. Pārāk savāds šīm dzirnavām bij arī 1. maija svētku dekorējums. Uz jumta uzvilkta finiera ripa un zem tās ar milzīgiem burtiem uzraksts: “Tas viss ir mūsu". Bet ap dzirnavu ēku mētājās sapuvuši celmi, puspuvuši dēļu gali un citi atkritumi. Ko pie šāda vispārīga skata nozīmē uzraksts: „Tas viss ir mūsu"? ”

Adrese: Cēsis,  Uzvaras bulvāris 9 (koordinātes - 57.315703, 25.281912 )

 

Auliciema ūdensdzirnavas

 

                                                              (Dzirnavu ēka senāk)

Pašā Daugavas malā uz neliela stāvkrasta atradās Auliciema dzirnavas. Kādreizējais īpašnieks bija Kārlis Riters. Ūdens nāca no avotiem, un to uzkrāja nelielā, mākslīgi veidotā dīķī. No avotiem turpat bija radušies nelieli avotkaļķa krājumi. Pēdējos gados pirms teritorijas applūdināšanas dzirnavās dzīvoja Skreiveru ģimene. Par Kārli Riteru (1895-1920) ir šādas ziņas: vācietis, brīvības cīņu laikā bruņoto vilcienu diviziona virsleitnants, gājis bojā 1920. gada 27. aprīlī pie Rītupes stacijas. Pēc nāves apbalvots ar Lāčplēša Kara ordeni. Apbedīts Kokneses Auliņu (Kaplavas) kapos.

Adrese: Aizkraukles novads, Koneses pagasts (koordinātes +/- 56.614203, 25.351793 )

 

Aizelkšņu ūdensdzirnavas Aizkraukles novadā

                                                             (Dzirnavu ēka senāk)

                                             (Dzirnavu aptuvenā vieta tur tālāk kokos mūsdienās)

Piederējušas pie Rīteru muižas. Mūsdienās dzirnavas appludinātas un atrodas zem Daugavas ūdeņiem.

Adrese: Aizkraukles novads, Klintaines pagasts (koordinātes +/- 56.603735, 25.506958 )