(2021.gada foto)
2002.gadā Jānis Zilgalvis grāmatā “Mācītājmuižas Latvijā” raksta arī
par Kokneses mācītājmuižu, kam ir sena vēsture, bet šodien redzamā mācītājmāja jāattiecina 19.gadsimta otrās puses arhitektūrai.
1636. gadā Kokneses mācītājmuižā dzīvoja
mācītājs Johans Georgs Rehūzens. 1638. gadā mācītājmuižai bez savas zemes
piederēja astoņas zemnieku sētas un vēl četras mazākas saimniecības. 1640. gadā
par draudzes ganu kļuva Georgs Knoblohs. Pastorāta ēkas šajā laikā bijušas tik
sliktā tehniskā stāvoklī, ka mācītājam bija jāapmetas Pasta muižā. 1656. gadā
šis mācītājs, krieviem ieņemot Kokneses pili, tika nogalināts. Vai mācītājmuiža
toreiz atradusies tagadējā vietā - stāvajā Pērses upes krastā, nav zināms.
Prāvesta E. Glika 1697. goda baznīcas revīzijā minēts, ka mācītāja māja celta
ap 1688. gadu. 1697. gadā Koknesē darbu sāka mācītājs Pauls Heins, kurš miris
mēra epidēmijā 1710. gadā. Mācītājmāja šajā laikā vēl nebija pabeigta. Tajā
bija divas istabas, viena no tām nelietojama. Ēkas apakšējie baļķi bija
sapuvuši, daži satrunējuši arī augstāk. Logi bojāti, dažu pat pilnīgi trūka.
Jumts nekam nederīgs, griesti caurumaini. Durvīm nebija ne atslēgu, ne krampju.
Rija nelietojama - būvēta pirms 16-17 gadiem. Vēl bija viena jauna klēts, otra
sabrukusi. Nebija ne zirgu staļļa, ne lopu kūts. Lopi stāvēja vecā šķūnī.
Nebija ne pirts, ne brūža, ne arī žoga. Astoņus gadus vēlāk, 1705. gadā mācītājs
ziņoja konsistorijai, ka mācītāja māja taisās sabrukt. 1680. gadā mācītājmuiža
jau atradusies tagadējā vietā, par ko liecina 1681.-1684. gada un 1690. gada
zemju plāni, kuros norādītas muižas robežas. Domājams, ka mācītājmuižas apbūve
atjaunota pēc Ziemeļu kara. Nav zināms vai nākamās ēkas celtas tieši
iepriekšējo vietā. Muižas apbūve cietusi Pirmā pasaules kara laikā. Pašreiz
skatāmā mācītāja māja ir liela vienstāva mūra celtne ar trīs aiļu asu divstāvu
rizalītiem abās garenfasādēs. Tā segta ar divslīpju jumtu bez nošļauptiem
galiem. Zem apmetuma klātajām ārsienām vietām redzams laukakmeņu mūris ar
sarkaniem ķieģeļiem logailu apmalēs, rizalītu starpstāvu dzegās un stūros. Šāda
sienu izveide liek domāt, ko ēka celta 19.gadsimta pēdējā ceturksnī t.s.
ķieģeļu stila ietekmē. Taču iespējams, ka šajā laikā notikusi pārbūve. Par
agrāka celšanas laika iespējamību liecina biezie ārsienu mūri un manteļskurstenis.
Ēkas dzega 1980. gados bija no koka ar smalku un gaumīgu profilējumu, bet tagad
nomainīta ar vienkāršotu.
Pie mācītāja mājas atrodas pagrabs un
citas saimniecības ēkas. No otras dzīvojamās mājas (vecās?) palikušas tikai
drupas un lepni debesīs izslējies manteļskurstenis. Arī stallis ir pussagruvis.
Kokneses mācītājmāja uzsākts remonts un atjaunošana. Tagad, ieejot ēkā,
ieraudzīsim halli ar skaistām koka kāpnēm, kuras pārsteidzošā kārtā palikušas
nepārkrāsotas. Taču ārdurvju vērtnes ieliktas pilnīgi neatbilstošas ēkas
arhitektoniskajam raksturam, un staļļa attīrīšana no gruvešiem vairāk līdzinās
tā nojaukšanai. Gar upes malu izveidojies neliels parks ar vairākiem seniem
ozoliem. Parka vecajā liepā mācītājs kādreiz ierīkojis platformu, lai varētu
netraucēti strādāt svaigā gaisā.
Lai gan J.Zilgalvis raksta, ka grāmatas
rakstīšanas laikā muižā uzsākta atjaunošana, ap 2020.gadu nekāda atjaunošana
nav manāma.
Adrese: Aizkraukles novads, Kokneses pagasts (koordinātes - 56.650917, 25.398592)