04.01.24

Rīga, Āgenskalna baptistu baznīca

 

                                                                  (1938.gada foto)

                                                                                      (1961.gada foto) 
                                                        (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

Āgenskalna baptistu draudze ir dibināta 1879. gadā, bet oficiāli reģistrēta 1884. gadā. 1879. gadā baptistu draudzes locekļi, kas dzīvoja Pārdaugavā, uzsāka organizēt dievkalpojumus Āgenskalnā un nodibināja pastāvīgu kori. 1888. gadā tika uzcelts pirmais draudzes dievnams Tempļa ielā 2. 1916. gadā pēc arhitekta A. Vanaga projekta draudze uzcēla savu pašreizējo dievnamu, kas atrodas Mārupes ielā 14.

Vēlāk tika uzcelta arī blakus ēka, kurā atradās veco ļaužu patversme “Saulriets” – pirmā tāda Latvijas baptistu saimē.

Āgenskalna baptistu baznīca darbojās arī 2. Pasaules kara laikā un vēl pēc kara. Padomju okupācijas vara baznīcas telpas draudzei atsavināja, lai ierīkotu tur TV studiju. 1961. gadā notika pēdējais dievkalpojums. 1965. gadā nojauca baznīcas torni, pārbūvēja draudzes telpu, piebūvēja tai piebūvi un likvidēja ieejas portālu.

No 1961. līdz 1991. gadam draudze darbojās otrpus Daugavas – Mateja baptistu draudzes dievnamā.

1989. gadā draudze atguva savu dievnamu. Uzsākās baznīcas atjaunošana. Darbi tika veikti gan pašu spēkiem, gan ar māsu draudžu atbalstu.  Soli pa solim dievnams sāka atgūt savu šā brīža izskatu – tika uzbūvēts kristību baseins, balkons, izveidota dievnama altāra daļa, restaurēta ēkas fasāde.

2019. gada 31. janvārī, 54 gadus pēc nojaukšanas, draudzes dievnamam atkal tika uzstādīts tornis.

1961.gada laikraksts “Laiks” raksta: “Pēc Baptistu pasaules savienības informācijas, padomju vara Rīgā slēgusi Āgenskalna baptistu baznīcu, izraidot no šī 40 gadu vecā dievnama 500 locekļu lielu draudzi. Pēdējais dievkalpojums baznīcā esot noticis 3. Septembrī. Pēc tam paziņots, ka baznīcu pārbūvēšot, it kā lai izmantotu to par televīzijas studiju un teātri. Baznīcas torņa galā celšot televīzijas raidīšanas antenu. Tas nozīmē, ka no kādreizējām astoņām Rīgas baptistu baznīcām tagad palikušas tikai trīs. Pēc ziņām, ko sniegusi Baptistu pasaules Savienība, Āgenskalna baznīca bijusi viena no modernākajām baptistu baznīcām Baltijas valstīs. Tās pamatakmens likts 1914. gadā, bet Pirmais pasaules karš un latviešu brīvības cīņas aizkavēja tās pabeigšanu līdz 1920. g., kad dievnamu iesvētīja. Līdz ar citām baznīcām, padomju vara nacionalizēja arī šo dievnamu, taču atļāva baptistu draudzei to īrēt. Šajā rudenī komunisti pēkšņi paziņojuši, ka īres līgumu nevarot pagarināt, tāpēc ka ēka esot vajadzīga valstij. “Religious News Service", sniedzot šo informāciju, piebilst, ka 1940. gada sākumā Latvijā pastāvēja 104 baptistu draudzes kopskaitā ar 11 391 aktīviem locekļiem. Pēc nepārbaudītām ziņām, baptistu skaits Latvijā pēdējos gados esot nevis mazinājies, bet gan pieaudzis, par spīti padomju vajāšanām un daudzu dievnamu slēgšanai.”

Adrese: Rīga, Mārupes iela 14

 

17.12.23

Rīgas linu un džutas fabrika

 

                                                               (Fabrikas ēka agrāk)



                                                      (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

Linu un džutas manufaktūra tika izveidota 1898. gadā. Tas bija viens no lielākajiem un modernākajiem tekstiluzņēmumiem Rīgā ar visjaunākajām vērpšanas iekārtām. Tajā nodarbināja ap 800 strādnieku. Ražoja linu dziju un džutas maisus, kurus pārsvarā eksportēja. Pirmā pasaules kara laikā fabrikas iekārtas tika evakuētas uz Krieviju un uzņēmums beidza pastāvēt. 

Profesors Edmunds Pfūls (E. Pfuhl, 1844. Vācijā - 1919. Rīgā) bija mehāniskās tehnoloģijas speciālists. 1866. gadā absolvēja Berlīnes Rūpniecības akadēmijas Mehānikas fakultāti, bija Rīgas Politehnikuma un RPI Mehānikas fakultātes profesors (1879-1905). Profesors E. Pfūls veica džutas fizikāli mehānisko īpašību pētījumus un, pamatojoties uz pētījumu rezultātiem, uzrakstīja vairākas monogrāfijas. E. Pfūls piedalījās arī tekstilrūpniecības attīstībā Rīgā. Piemēram, Rīgas Linu un džutas fabrika (1897-1898) būvēta pēc E. Pfūla projekta.

1933.gada presē parādās raksti, ka pamestās fabrikas ēkas un to pagrabu ejas esot kontrabandistu apdzīvotas un policija tām baidās pat tuvoties. Pazemes eju labirinti esot bīstami, jo nezinātājs tajos viegli apmaldīsies. Vietām jābrienot pat pa ūdeni. Noziedzinieki šai vietai vasarā piekļūstot laivās pa Ķīšezeru, ziemās izmanto ledus ceļu.

Adrese: Rīga, Ezermalas iela 6