(Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Celta ap 1846.gadu. Tagad mājas “Tulnikas”. Privātīpašums.
Adrese: Kuldīgas novads, Ēdoles pagasts (koordinātes - 56.975223, 21.708010 )
Celta ap 1846.gadu. Tagad mājas “Tulnikas”. Privātīpašums.
Adrese: Kuldīgas novads, Ēdoles pagasts (koordinātes - 56.975223, 21.708010 )
(Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Sermītes privātmuiža, kuras tuvumā izveidojusies apdzīvotā vieta, kopš 1583. gada bija Blombergu dzimtas īpašums. Pēc 1920. gada agrārās reformas muiža tika atsavināta un sadalīta jaunsaimniecībās.
Sermīte nav iedomājama bez zivju dīķiem. Tuvumā esošā Kazdangas muiža bija pirmā vieta Latvijas teritoijā, kur jau 1880. gadā sāka zivju audzēšanu dīķos. Muižas īpašnieka laikā dīķu sistēma ar ziemošanas, ganību un nārsta dīķiem tika ierīkota arī Sermītē.
“Kurzemes vārds” 1936.gada jūnijā raksta par negadījumu Sermītes dīķī: “Peldoties Sermītes muižas dīķī, noslīka 16 g. v. muižas strādnieka meita Lilija Falkens. Slīkoni atrada muižas iedzīvotāji, bet atdzīvināt to neizdevās”.
Adrese: Kuldīgas novads, Laidu pagasts, Sermīte (koordinātes - 56.733952, 21.774121 )
Krogs piederēja blakus esošajai Postmuižai.
Adrese: Kuldīgas novads, Ēdoles pagasts (koordinātes - 56.968945, 21.703144 )
(Ceļš uz Pērbones muižu, fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Pērbone pirmoreiz hronikā tiek minēta 1253. gada 4.aprīlī sakarā ar Ziemeļdalīšanas dokumentu. Pieder Simoliņu dzimtai. Pērbones kapos ir Simoliņu apbedījumi. Vēlāk muiža pieder Manteifeļiem.
Jēkabs Janševskis šo muižu apraksta savā romānā “Mežvidu ļaudis”.
Mūsdienās no muižas ēkām diezgan sliktā stāvoklī saglabājušās dažas saimniecības ēkas, kuras mūsdienās piemērotas zirgu turēšanai un izjādēm.
Adrese: Dienvidkurzemes novads, Kalvenes pagasts, Perbone (koordinātes - 56.654650, 21.782421 )
(Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Pērbones muižas baroni Simoliņi 1681. gadā uzceļ Pērbones kapliču. Arī mūsdienās Pērbones kapsētā var apskatīt veco kapliču un zvanu, kā arī barona fon Simoliņa dzimtas kapa vietas. Salasāmie vārdi:
Carl von Simolin (18.04.1842-23.03.1906)
Natalie von Simolin (25.03.1818-14.09.1890)
Adrese: Dienvidkurzemes novads, Kalvenes pagasts (koordinātes - 56.656092, 21.796420 )
Maras muižas pusmuiža.
Adrese: Kuldīgas novads, Turlavas pagasts (koordinātes - 56.856912, 21.661786 )
(Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)
Īpašnieks 1920-os un 1930-os gados bija Eduards Karlsons.
2002.gadā izdotajā grāmatā „Latvijas pagasti” teikts, ka muiža celta 19.gadsimta vidū un ir vietējas nozīmes arhitektūras pimineklis. Kungu ēka esot sliktā stāvoklī. Esot arī kalpu māja un kalte. Parks nav saglabājies. 2023.gadā tur ir tikai dažu nenosakāmu ēku drupu paliekas. Tur nav ne kungu, ne kalpu māja, ne kalte.
No Helēnas Celmiņas atmiņu grāmatas: “Jā, vēl bija mūsu ģimenei labs draugs Karlsona kungs, kuram piederēja Nabas muiža, viņš tās divas Ķīnas vāzes man uzdāvināja. Tā ir ļoti tāda slavena vieta tā Nabas muiža un Nabas ezers. Šis kungs, kad repatriējās, kad viņš aizbrauca uz Vāciju, pirms tam mēs bijām uzaicināti ciemos pie viņa uz šo Nabas muižu un viņš izrādīja visas tās Ķīnas vāzes, jo viņam bija Ķīnas kaut kāda tur mandarīna meita sieva bijusi no ļoti dižciltīgas Ķīnas ģimenes. Un viņai pūrā bija nākušas kādas 160 Ķīnas vāzes. Divas tās Ķīnas vāzes bija mums atstātas par piemiņu, kad viņš repatriējās uz Vāciju. Bet tanī Nabas muižā vien tur bija ap 100 tās Ķīnas vāzes, ja ne vairāk. Viņas tur tā vienkārši rindām stāvēja. Viņas bija ļoti dārgas vāzes. Un arī tā tējas servīze bija pasakaina. Un tad tai Nabas muižā bija 14 istabas. Un tā viena istaba stāvēja mūžīgi slēgta, jo tā bija tā istaba, kur tā ķīniešu sieva bija mirusi. Tāda interesanta kombinācija: vācietis ar ķīnieti. Kad viņš aizbrauca 1939. gadā, viņam jau bija 80 gadu, bet man bija toreiz astoņi tad, kad viņš pie mums nāca. Tas bija 1937. gads.”
Adrese: Kuldīgas novads, Padures pagasts, Nabas (koordinātes - 57.074954, 21.829095 )