Unguru jeb Ungurmuižas luterāņu baznīca Variešu pagastā

 

                                               (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pirmā Unguru baznīca tika iesvētīta 1828. gada 25. jūnijā. Bet jau 1885. gadā celtne bija pussabrukušā stāvoklī. Pēc draudzes lūgumiem Krustpils pilsmuižas īpašnieks Nikolauss fon Korfs baznīcas remontam iedalīja materiālus un līdzekļus 200 rubļu apmērā. Draudze saziedoja 580 rubļus. Pēc būvmeistara Jēkaba Putniņa veiktajiem remontdarbiem 1892. gada 17.decembrī atjaunotā baznīca atkal tika iesvētīta. Pirmā pasaules kara laikā baznīcai tika sabojātas ērģeles un jumts, kā arī izsisti logi. Remontdarbi sākās 1926. gadā. Atjaunoto dievnamu iesvētīja 1928. gada 25. jūnijā. 1940. gadā padomju okupācijas vara draudzei baznīcu atņēma. Otrā Pasaules kara laikā, baznīcai nonākot karadarbības zonā, tajā iekārtojās vācu armijas atbalsta punkts. Padomju armijas artilērija 1944. gada 7. augustā sabombardēja baznīcas torni. Kritušos vācu karavīrus apglabāja turpat pie baznīcas. Pēc kara okupantu līdzskrējēji izpostīja baznīcu. Kopš 2004. gada draudze ir sākusi dievnama atjaunošanu.

Adrese: Jēkabpils novads, Variešu pagasts (koordinātes - 56.613536, 26.054491 )

 

Ungurmuižas pamatskola (Liepenes pamatskola) Variešu pagastā

                                               (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                                   (1930-to gadu foto)
 

Skola atradās toreizējā Daugavpils apriņķa Ungurmuižas (Medņu) pagastā un līdz 1938.gadam bija Ungurmuižas sešklasīgā pamatskola. Kopš 1938.gada tā ir Krustpils novada Liepenes pamatskola, jo atradās ap 2 km garas liepu alejas galā.
Skolas vēsture sākās 1836. gadā, kad „Spigās” uzcēla Ungurmuižas draudzes skolu. Vēlāk tā kļuva par tautskolu. Skolas atklāšanā 1936. gada septembrī piedalījās valsts prezidents Kārlis Ulmanis.
2013. gada jūlija beigās tika reorganizētas Liepenes pamatskola un Variešu pirmsskolas izglītības iestāde “Varavīksne”, apvienojot tās un izveidojot Variešu sākumskolu. 

Adrese:  Jēkabpils novads, Variešu pagasts, Medņi (koordinātes - 56.607591, 26.043254 )

 
 

Praulienas vides objekts - Skaņu stabules - Latvija skan

 

                                                (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

2015.gadā laukumā pretī Ministru kabinetam Rīgā tika atklāts mākslinieka Ivara Mailīša interaktīvais vides objekts "Skaņu stabules - Latvija skan", kas Rīgā priecēs Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku, Ziemeļu un Baltijas valstu Dziesmu svētku un starptautiskā folkloras festivāla "Baltica 2015" dalībniekus. Pēc svētkiem objekts tiks uzstādīts pirmās Bērnu dziesmu dienas norises vietā Madonas novada Praulienā pie mācītājmuižas. Pirms gandrīz 150 gadiem 1866.gada 18.jūlijā Madonas novadā notika pirmā lielā Bērnu dziesmu diena. 

Adrese: Madonas novads, Praulienas pagasts, Prauliena (koordinātes - 56.833684, 26.278470 ) 

 

Glika ozols Praulienā

 

                                               (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Šis konkrētais mazais ozoliņš metāla režģī, kuru tik tikko var saskatīt, aug Praulienā.

Atzīmējot reformācijas piecsimtgadi Latvijā, un Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas (LELB) simto dzimšanas dienu,  2022. gada maijā dažādās Latvijas vietās tika stādīti ozoli, kas izaudzēti no Ernsta Glika pirms vairāk nekā 300 gadiem stādīto ozolu zīlēm.

Šogad jaunie ozoliņi tiek stādīti 45 veitās visā Latvijā gan pie baznīcām un draudžu mājām, gan, sadarbībā ar vietējām pašvaldībām – parkos, pie skolām un citās publiskās vietās, lai šie ozoli izplatās pa visu Latviju. Pārējie ozolu stādi turpinās pieņemties spēkā un augumā Latvijas valsts mežu kokaudzētavā Jelgavā, gaidot rudens stādīšanu.

Ernsts Johans Gliks (1652 — 1705) ir pirmais Bībeles tulkotājs latviešu valodā. 

Adrese: Madonas novads, Praulienas pagasts, Prauliena (koordinātes - 56.834131, 26.278556 )  

 

Aizkujas muiža (Aiskujas muiža, Aiskuje)

 

                                                                 (1930-to gadu foto)

                                                                               (2012.gada foto) 

                                               (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Muižas kopplatība pēc 1925.gada datiem bijusi 1489 pūvietas. Muižas teritorijā bijušas arī vējdzirnavas, kuras mūsdienās ir drupu stāvoklī. Bijusī muižas dzīvojamā ēka vēlāk bijusi pasta nodaļa.

“Madonas vēstnesis” 1929.gadā raksta: “21. jūlijā vietējā jaunatnes organizācija sarīkoja bijušajā Aiskujas muižas jaukajā parkā zaļumu svētkus. Uz izrīkojumu bija uzaicināts lektors no Rīgas, bet nepaziņojot iemeslu, viņš neieradās. Tā vietējai jaunatnei iznāca neērts stāvoklis publikas acīs, ka nevar dot to, ko sola. Šoreiz tomēr nav vainojama vietējā jaunatne, bet gan viņas vadoņi Rīgā.”

“Madonas vēstnesis” 1930.gada aprīlī raksta par nelaimes gadījumu: “15. aprīlī Aiskujas muižā nojaucot vecās ēkas, no apmēram 3 asis augsta mūra nokritis strādnieks A. Kaņepons, pārlaužot labo roku un stipri satriecot muguru. Nelaimīgais nogādāts Pļaviņu Sarkanā Krusta slimnīcā.”

Līdz mūsdienām saglabājušās diezgan daudz ēkas, bet liela daļa no tām neizmantotas un pārvērtušās drupās.

Adrese:  Madonas novads, Sarkaņu pagasts, Aizkuja (koordinātes - 56.940676, 26.400140 un apkārtne)

 

Aburta muiža (Aburtmuiža, Liģenes muiža, Alt Lüggen, Lügen)

 

                                                                (Muižas pils ēka senāk)

 

                                                                     (2021.gada foto)

                                                  (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Ladsbergas foto)

Sākotnēji Liģenes muiža atradusies piekalnītē ap puskilometru no tagadējās vietas. Tā bijusi celta no koka un tai blakus atradušās divas milzīgas liepas. Ēkā iespēris zibens un tā nodegusi. Nodegušās vietā saimieks uzcēlis jaunu koka ēku, bet arī tajā iespēra zibens un tā nodega. Stāsta, ka arī padomju okupācijas laikā šajā vietā zibens nospēris kādu kolhozieku. Pēc otrreizējas ēkas nodegšanas muižkungs uzcēla jaunu mūra ēku apmēram puskilometru lejāk no vecās vietas. Ļaudis to sākuši dēvēt par Apburto muižu jeb Aburtmuižu. Pie muižas atradies arī skaists parks pie upītes, kurš mūsdienās vairs parku neatgādina. Uz lauka aiz Aburta ūdensdzirnavām redzamas interesantas klēts drupas.

Adrese: Madonas novads, Ļaudonas pagasts (koordinātes - 56.693999, 26.140135 )

 

Zāģeru ūdensdzirnavas

 

                                                       (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

Atrodas Amatas pagastā pie Zēģeru dīķa un Nedienes upītes. Dzirnavu dīķis esot 12 m dziļš. 1930-os gados dzirnavu īpašnieks bija Kārlis Nikolajs Killers.

“Cēsu vēstis” 1936.gadā raksta, ka “pēdējā laika pērkona negaisi ar lielajām lietus gāzēm Cēsu apkārtnē dažās vietās nodarījuši ievērojamus postījumus. Drabešu pag. Zāģeru dzirnavās, pārplūstot dzirnavu dīķim, izskalots aizsprosta dambis. Dzirnavu īpašniekam Killeram radušies zaudējumi, Ls 3000 apmērā.”

Savukārt 1945.gada “Cēsu stars” raksta: “Pirms pusotra mēneša ziņojām par Drabešu pag. Zāģeru dzirnavu smalkmalšanas atjaunošanu. Tagad, pateicoties uzņēmīgā dzirnavu vadītāja b. Pālena enerģiskai rīcībai, dzirnavās atjaunota arī grūbošana un putraimu skaldīšana.” 

Adrese: Cēsu novads, Amatas pagasts (koordinātes - 57.192829, 25.357801 )