Popraga daudzstumbru liepa

 

                                                                    (2019.gada foto)

                                                           (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Atrodama pie Popraga dzirnavām, ceļa Valdemārpils– Laidze labajā malā, klajā vietā.

Ļoti savdabīgs daudzstumbru koks. Iespējams, ar visvairāk stumbriem esošais koks Latvijā. Visbiežāk tiek minēts, ka kopējais stumbru skaits ir 24. Koks uzskatāms par lielisku dabas objektu ar varbūtēju kultisku nozīmi senatnē. Jau 1924. gadā dabas pētnieks Zelmārs Lancmanis sniedzis īsu ziņu: „Popraga liepa pēc nostāstiem bijusi upurliepa.” Mērot visas atvases kopā, 2011. gada vasarā liepas pudura apkārtmērs bija 8,65 m. 

Adrese: Talsu novads, Laidzes pagasts, Poprags (koordinātes - 57.332870, 22.652916 )

 

Popraga ūdensdzirnavas

 

                                                          (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Būvētas 20.gadsimta sākumā, otrais stāvs uzcelts 1938.gadā. Iekārtas atjaunotas un darbojas.

„Talsu vārds” 1942.gadā raksta: „Ārlavā, Popraga dzirnavās, Fridriham Bīlandam no Ābolnieku mājām, nozagts iesals. Par vainīgo pienākts Juris Kundziņš no Ārlavas Tomām. Kuudziņam par zādzību nāksies atbildēt tiesa, līdz ar ko tas gūs pamācību, ka no cita iesala nav ieteicams alu brūvēt.”

 

Adrese: Talsu novads, Laidzes pagasts, Poprags (koordinātes - 57.332488, 22.653058 )

 

Martinišķu muiža (Martyniškių dvaras) Lietuvā

 

                                                 (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Muiža atrodas pie Latvijas robežas Svētes upes krastā netālu no Žagares. Ap 1787.gadu to apsaimniekoja evaņģēliski luteriskā baznīca, bet 1797.gadā kļuva par privātīpašumu. 1816.gadā īpašnieks bija grāfs Aleksandrs Lotreks. 1866.gadā īpašnieks Rūdolfs Koscialkovskis. Ap to laiku rakstos rakstīts, ka muižas kungu māja Martiņišķos ir labiekārtota, tā esot novada skaistākā kungu māja, tai ir liels augļu dārzs, labiekārtotas ganības.

Pēc 1920.gada kungu mājā tika iekārtota skola, kurai savulaik kroplīgā veidā piebūvēta neglīta piebūve, aizsedzot skatu un skaisto kungu māju. Ap ēku vēl saglabājies parks un alejas. Mūsdienās ēka pamesta.

Martinišķu muižā kalpa ģimenē dzimis latviešu rakstnieks Jānis Šmits (1877–1929, ASV). 

Adrese: Kaštonų gatvė 13, Martyniškiai, Gaižaičių sen., Joniškio raj. sav., Lietuva (koordinātes - 56.302030, 23.122489 ) 

 

Katrīnas muiža (Katrīnmuiža) Rīgā

 

                                                                      (2023.gada foto)

                                                       (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

Ap 1700.gadu tā atrodama kartē. Muižiņa atradusies Ķīšezera stāvkrastā un, visdrīzāk, agrāk no tās pavērās skaists skats uz Ķīšezeru. Aptuveni muižiņas vietā Mārkalnes ielā 12 vēl mūsdienās atrodas nolaista ēka ar skaistu jumta dēlīšu apdari, un, iespējams, ka tai ir saistība ar Katrīnas muižu.

Adrese: Rīga, Mārkalnes iela 12

Zorgenfreija muiža (Sorgenfrei) Rīgā

 

                                                      (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)

Rīgā, apmēram pie Pakalniešu ielas 18 atradusies šī muižiņa. Muižiņas ēka ilgstoši bija pamesta un tika nojaukta 21.gadsimta sākumā. Līdz mūsdienām daļēji saglabājies muižas parks. 19. gadsimta sākumā muižiņa piederēja senai Rīgas namnieku dzimtai Timmiem, 1820. gadā Zorgenfreijas muižā piedzima gleznotājs Georgs Vilhelms Timms. Vēlāk Timmu zemesīpašumu sadalīja un Šmerļupītes labajā krastā ierīkoja Ozolkalna muižu, kuru 1842. gadā nopirka tirgotājs Ivans Komarovs un uzdāvināja Rīgas pareizticīgo bīskapam Irinarham. 20. gadsimta sākumā Zorgenfreijas muižiņas ēkas piederēja Kremerta (Kremmert) kokzāģētavai, vēlāk Ostvaldu ģimenei. Pēc Otrā pasaules kara uz bijušās muižiņas zemes ierīkoja mazdārziņus.

Adrese: Rīga, Pakalniešu iela 18 un apkārtne

 

Pļavu ūdensdzirnavas

 

                                               (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                          (Fotografēts 2025.gadā, V.S. foto)
 

                                                                                   (1930-to gadu foto)
 

Pļavu dzirnavas pirmo reizi minētas 1718.gada kartē. Pļavas bija ievērojama apdzīvota vieta – muiža ar dzirnavām un krogu.

Padomju okupācijas laikā dzirnavās saimniekoja Pļavu kolhozs. 1950-to gadu beigās palu laikā tika atrautas slūžas. Tas tika izdarīts ļoti neveiksmīgi, kā rezultātā īsā brīdī ezers zaudēja pusi platības. Slūžas vairāk netika atjaunotas. Dzirnavās uzstādīja dīzeļmotoru un mala līdz 1972.gadam. Pēc tam ēka tika izmantota par mežstrādnieku kopmītni. 1974.gadā dzirnavas nojauca. Būvējot jauno tiltu ar slūžām, daļu veco mūru sabēra zem jaunā tilta grodiem.

Mūsdienās krūmos vēl kādas mūru drupas palikušas.

 

Adrese:  Talsu novads, Laucienes pagasts, Pļavas (koordinātes - 57.262234, 22.890325 )

 

Muneju pusmuiža (Muniņu pusmuiža, Munningen)

 

                                              (Fotografēts 2023.gadā, Līgas Landsbergas foto)

No grāmatas “Kurzemē aizgājušos laikos”: “Par Muneju muižu tika stāstīts, ka īstenībā tā esot «Vecā Stende» jeb «Pirmā Stende», t.i., vecāka par Dižstendes muižu. Tagadējās Munejas esot jaunas. «Vecās Munejas» stāvējušas lēzenajā uzkalniņā, kas kā neliela pussala iestiepās tur esošajā dīķī, iespējams, uzpludinātā. To no apkārtējo lauku zemes atdalīja rakts kanāls, kas bija labi saskatāms vēl ap 1930. gadu, turklāt visapkārt ap kalniņu varēja redzēt kādreiz uzmesta vaļņa saplakušās atliekas. Pārbaudes izrakumos mītnes slāņa pēdas tur nebija atrastas, vismaz līdz 1935. gadam ne.

«Veco Muneju» tuvumā ir Sudrabkalns — kurgānam līdzīgs apaļš uzkalniņš. Tas ticis vairākkārt pārmeklēts un tur esot kaut kādas kapenes. Pār līdzās esošo Ozolkalnu agrāk stiepusies lapegļu aleja no lielceļa uz «Vecajām Munejām». Ap 1920. gadu tur vēl auga divi vai trīs no šiem kokiem, pat trīsdesmitajos gados kāda lapegle bija palikusi Ozolkalna augstākajā vietā. Munejas sava lībiskā nosaukuma dēļ tiešām var būt ievērojami vecākas par Ģibuļu muižu un pat pašu Stendi. No šejienes iziet arī vairāki visai seni tālsatiksmes ceļi, piemēram, uz Ventspili, Talsiem, Dižstendi, uz Ģibuļu novadu (iznāk no meža pie Leimaņiem), uz Mistariem un tālāk uz Ropiķiem un Puznieku apgabalu. Vecos laikos Muneju tuvumā bijuši divi krogi – viens atradies vēlākajos Leimaņos, bet otrs (Ozolkrogs) — netālu no Lieknieku kapiem.”

1940.gada “Talsu vārds” raksta: “Stendes pagasta bijušā Muneju muiža pašu latviešu izrunā tikai tā vien saukta, ciktāl tikai sniedzas visvecāko ļaužu atmiņas par viņu vectēvu valodu. Turpretim vācu tautības ļaudis, piem., muižas darbinieki un mācītāji esot runājuši par Muniņiem, kas nav nekas cits, ka vācu jaunāko laiku vārda Munningen pielāgojums latviešu izrunai. Senāk šī forma (Muniņi) paretām bija sastopama arī kādās adresēs u.c., jo dažam šķita it kā pareizāka.
Turpretim tagad, Latvijas patstāvības laikā, šī vāciskā forma Muniņi sākusi rakstos plašāk ieviesties un, diemžēl, pat iespiesties dzīvā tautas valodā. Tā kā tai latviešu valodā nav nekāda pamata (pat vācu senrakstos stāv forma Monnoyen, kas daudz tuvāka Munejām nekā minētajiem Muniņiem), tad paturams mūsu sentēvu un vectēvu runātais Muneju vārds. Tā arī vēl joprojām runā daudzi apkārtējo novadu ļaudis.”

Adrese: Talsu novads, Ģibuļu pagasts (koordinātes - 57.201273, 22.413453 )