Cenas muižas baronu kapi

                                      (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Pagaidām ar lielu meklēšanu var atrast divas kapu plāksnes ar uzrakstiem, bet agrāk gan bijušas trīs. Kapa vietas tika atrastas jau 1994.gadā S. Rusmaņa ekspedīcijā pa šo novadu. Pēc tam tās atkal aizauga un bija grūti atrodamas. Pateicoties Ozolnieku novada pašvaldības laipnajiem darbiniekiem un pēc viņu norādītajām koordinātēm izdevās šos kapus atrast arī man. 

1894. gadā Kalniņu Jēkabs raksta, ka Cenas muižas grāfam bijis suns, kas no viņa neatgājis, kad grāfs miris, tas no kapa negājis nost un turpat nobeidzies. Citur nekur ceneniekos lakstīgalas nepogo, kā tik vienīgi uz grāfa kapiem".

Adrese: Ozolnieku novads, Cenas pagasts

 

Buholca pils (Pałac Buchholtza w Supraślu , Buchholtz palace)

                                                 (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Buchholtz pils pilsētiņā Suprasl. Mājvieta vienai no slavenākajām Polijas rūpnieku ģimenēm. Tā būvēta Art Nouveau stilā 1892.-1903. gados un iespējams uzreiz pēc īpašnieka laulībām ar Adela Maria Scheibler. Sākotnēji tā bija neliela pils netālu no rūpnīcas, vēlāk to paplašināja. Pēc Otrā pasaules kara ēku pielāgoja mācību iestādes vajadzībām. Ēkā saglabājušies sienu gleznojumi, koka detaļas. Atjaunota 1978.gadā. Šobrīd ēkā ir mākslas vidusskola jeb plastikas licejs, kas dibināts 1944.gadā.

Adrese:  Polija, Supraśl, pl. Kościuszki 1

Krēgermuiža (Kules muiža ; Krögershof) Rīgā

 

                                                                  (1950-to gadu foto)

                                                                                    (2007.gada foto) 

                                            (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                  (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)                                     
 

Samērā sīkas ziņas par Krēgera jeb Kules muižu iespējams atrast J.K.Broces materiālos. Šai vietai ir sena vēsture, kas cieši saistīta ar blakus esošo Strazdu muižu. Broce min, ka Strazdu muiža pirmoreiz avotos minēta 1528.gadā, kad to ieguvis Rīgas patricietis A.Toravests, kura ģimenei Strazdu muiža piederējusi līdz 17.gadsimta vidum. Strazdu muižai 1646.gadā pievienotas divu saimnieku Simona Lāča un Simona Kules sētas, un īpašums pārdots Borhertam Gīzem. Pēc Gīzes muiža vairākkārt mainījusi īpašniekus, viens no pazīstamākajiem ir rūpnieks Johans Teodors Pihlaus, kas Strazdu muižu nopirka 19.gadsimta 20-os gados un te uzcēla kokvilnas vērpšanas manufaktūru. Viņš savam vecākajam dēlam Reinholdam Ludvigam Pihlauam (1816. - 1881.) kāzās 1845. gadā muižu uzdāvināja. 1881.gadā pēc Reinholda Ludviga nāves šie īpašumi pārgāja sievas Johannas Karolīnes īpašumā. Johannas Karolīnes meitas uzvārds bija Krēgere un iespējams, ka tam ir saistība ar Krēgera muižas nosaukumu. Tomēr paralēli tiek lietots arī vecais nosaukums Kules, piemēram, 1926.gada Rīgas pilsētas un apkaimes plānā muiža atzīmēta ar nosaukumu Krēgera (Kules) muiža.

Kules jeb Kūlas sēta līdz pat 19.gadsimtam tiek minēta kā Strazdu muižas īpašums. Tās apsaimniekotāji nodarbojās ar zemes apstrādi, ar zveju Juglas ezerā un Ķīšezerā un arī pārdeva alu un degvīnu atpūtniekiem. Kules sēta pat redzama J.K. Broces pārzīmētajā V.D. Budberga Strazdu muižas skatā, kas datēts ar 1779.gadu.

1945.gadā Rīgas pilsētai tolaik piederošā muiža tika nodota Izglītības ministrijai, 1951.gadā - 1.klīniskās slimnīcas bilancē. Līdz 1990-to gadu sākumam šeit atradās 103.bērnudārzs - mazbērnu novietne. Lai gan ēkā ap 2007.gadu bijis arī ugunsgrēks, tās mūri bija veseli, tomēr ap 2012.gadu tā tika nojaukta. Tagad šī brīnišķīgi gleznainā vieta ezera krastā stāv tukša un par bijušās muižas esamību vien liecina koku aleja un absolūti nekopts un piedrazots parks, ko grūti par parku vispār nosaukt. 

Adrese: Rīga, Strazdumuižas iela, Juglas ezera krastā