Nordeķu muiža (Nordeckshof)

                                            (Fotografēts 2016.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                          (Fotografēts 2019.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                             (Fotografēts 2021.gadā, P. Rudzīša foto)
 

                                                       (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

                                                               
 

                                                           (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

                                                               (Fotografēts 2022.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                             (1916.gada foto)


Viena no izcilākajām baroka laikmeta koka celtnēm Rīgā ir pēc 1760.gada celtā Nordeķu muižas dzīvojamā ēka. Mūsdienās ēka tiek rekonstruēta, atjaunošana ilgst lēnām nu jau daudzus gadus.
17.gadsimta otrajā pusē tā piederēja Rīgas rātes loceklim Hermanim Vitem - 1698. gadā Kārlis XII viņu iecēla dižciltīgo kārtā, piešķirot fon Nordeka vārdu, no kura tad arī cēlies muižas nosaukums. 1710.gadā H.Vite mira no mēra. Nordeku dzimtai muiža piederēja līdz 1769. gadam, kad parādu dēļ tā tika ieķīlāta. Tobrīd muižas kompleksā bija 8 celtnes - divas dzīvojamās ēkas, kūts ar zirgu stalli, klēts, leduspagrabs, rija un divi krogi bez stadulām.
1783. gadā Nordeķu muiža kļuva par tirgotāja, Melngalvju vecākā Ludviga Grāves īpašumu - viņš to iegādājās no H. fon Grotes. 1785.gadā uzcelta klēts. 1792. gadā Grāve muižu ieķīlāja teoloģijas kandidātam J.Fogelam. 1797.gadā muižas kompleksā piecas celtnes, tai skaitā ar zirgiem darbināmas papīra dzirnavas, kas darbojās līdz 1808. gadam. Pēc 1812.gada kara muiža panīka. Pēc J.Fogela nāves 1852. gadā Nordeķu muiža nonāca Johana Dubelta īpašumā. Šajā brīdī muižas kompleksā bija 17 ēkas, tajā skaitā arī divi krogi, piecas dzīvojamās ēkas.
1857. gadā muiža kļuva par Jēkaba Blumenbaha īpašumu. Blūmenbahs muižā izveidoja dārzniecību, kokaudzētavu, dārzu. 1866. gadā muižu mantoja viņa meita Helēna Doroteja, kura apprecējās ar Jūliju Reimu, Reimam piederēja dārzniecība Pēterburgas priekšpilsētā. 1899. Gadā  pēc inženiera E. Trompovska projekta līdzās tika uzbūvētas vairākas mūra siltumnīcas. 1909. gadā tika uzcelts koka ūdenstornis. Reimu ģimenei Nordeķi piederēja līdz pat 1940. gadam.
Padomju okupācijas gados muižas ēkās bija dzīvokļi. 1968.gadā, paplašinot Buļļu ielu, tika saglabātas tikai divas muižas kompleksa ēkas un 1910.gadā uzcelto kurinātavu. Pārējās ēkas bijušas avārijas stāvoklī - tāpēc nojauktas. 1990-os gados nama iemītnieki tika izlikti un ēka uz laiku bija pamesta. Pamazām tika noārdīts arī koka ūdenstornis un siltumnīcu ēkas.
1997.gadā muižu no pilsētas sāka nomāt Artūrs Ozoliņš, kurš uzsāka rūpīgu ēku kompleksa atjaunošanu. 2009.gada aprīlī Rīgas dome piekrita tam, ka Nordeķu muiža un tai piegulošā parka daļa tiek nodota privatizācijā A.Ozoliņa uzņēmumam "Nordeķu muiža". Iecerēts, ka Nordeķu muiža kalpos kā sabiedrībai pieejams objekts, kurā norisināsies arī kultūras pasākumi.

Ap 2018.gadu parādījās ziņas, ka vairs netikšot turpināts līgums ar iepriekšējo nomnieku. 2019.gada novembrī redzams, ka ap muižu atkal ir rosība. Tiek mainīts jumta segums un redzami arī citi uzlabojumi.
 

Adrese: Rīga, Buļļu iela 16

Rencēnu zirgu pasta stacija

                                        (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)


Rencēnu pasta stacija sāka darboties zviedru valdīšanas laikā Vidzemē 17. gadsimtā. Tā laika pasta funkcijas atšķīrās no mūsdienu pasta funkcijām galvenokārt ar to, ka pienākumos ietilpa ne tikai vēstuļu un dažādu citu sūtījumu nogāde, bet arī ceļotāju apgāde ar zirgiem un transporta līdzekļiem. Pasta stacija atradās vairāku pasta ceļu krustojumā. Viens bija ceļš Limbaži-Burtnieki-Rūjiena-Karksi muiža (Igaunijā)-Vīlande. Otrs bija lielais Vidzemes pasta ceļš no Rīgas caur Ropažiem un tālāk virzījās uz Valmieru, tad garām Sauļiem un Lizdēniem uz Rencēniem, Rūjienu, Pērnavu un tālāk uz Tallinu. Cariskās Krievijas valdīšanas laikā, sākot ar 19. gadsimta pirmo pusi, tika izveidots pasta staciju tīkls, pastāvēja galvenās un blakus stacijas. Galvenie pasta ceļi kalpoja kroņa pasta sūtījumiem, un piegāde bija ātrāka un biežāka, bet blakus stacijas bija paredzētas iekšzemes ceļotāju komunikācijai. 1860. gada pārskatā uzrādītas stacijas, kas atradās minētajā maršrutā, tiek uzrādīta arī Rencēnu pasta stacija.

Ēka celta 1776.gadā. Līdz mūsdienām zaudējusi sānu korpusus. Tagad te izveidots internāts Rencēnu skolai.
Vēstures avotos minēts, ka senajā ēkā – zirgu pasta stacijā – nakšņojušas savulaik tādas augstdzimušas personas kā cars Aleksandrs I, Katrīna II, komponisti Ferencs Lists, Hektors Berliozs un droši vien daudzi citi ievērojami ceļinieki.

No 1921.gada ēka pielāgota skolas vajadzībām – tajā atradās internāts, skolotāju dzīvokļi, bibliotēka, mācību kabineti. Pirmais zināmais remonts veikts 1927. gadā, iztērējot Ls 3700. 2015.gada vasarā senajā ēkā atkal tika veikts vērienīgs remonts – uzlikts jauns jumts, ierīkota centrālapkure, atjaunota elektroinstalācija, saremontētas senās kāpnes.

Adrese: Burtnieku novads, Rencēnu pagasts, Rencēni