Rendas luterāņu baznīca

                                             (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                       (Fotografēts 2021.gadā, Līgas Landsbergas foto) 

                                                          (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)


Pirmā koka baznīca ar lubu jumtu Rendā celta 1567. gadā. Patreizējā baznīca celta hercoga Pētera laikā 1785. gadā, sākotnēji tā bijusi bez torņa. Baznīca pārbūvēta 1859. gadā, torņa būve notika 1887. gadā. Altāris tika pārbūvēts 1939. gadā pēc arhitekta A. Bērziņa meta. Jāņa Rikmaņa altārgleznu uzdāvināja bijušais advokāts Jūlijs Šmits. Prāvesta Oskara Blumberga laikā Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis uzdāvināja 1000 latus baznīcas remontam.
Otrā Pasaules kara laikā no 1944. gada rudens līdz Vācijas kapitulācijai 1945. gadā baznīcā atradās kara hospitālis. Dievkalpojumi atsākās 1945. gada 27. maijā un notika līdz 1970. gada 31. decembrim.
1971. gadā PSRS Ministru Padomes reliģisko kultu lietu padome ēku kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli nodeva valsts aprūpē. Liela daļa no inventāra tika nodota muzejos. Baznīca daļēji tika izpostīta 70-to gadu beigās, kad, uzņemot filmu „Robina Huda bultas”, no baznīcas izveda solus, kuri vēlāk mētājušies ap baznīcu līdz tos izvazāja un salauza. Tāds pats liktenis bija arī baznīcas ērģelēm.
80-to gadu sākumā Rendā viesojās dziesminiece Austra Pumpure, kura, stāvot pie piegružotas baznīcas sliekšņa un dziedot Imanta Kalniņa dziesmas, pārliecināja, ka Rendas baznīcā ir laba akustika. Tā dzima doma, ka šeit var ierīkot koncertzāli. A.Pumpure sniedza koncertu vēl nesakoptajā baznīcā, lai savāktu ziedojumus remontam. Ar ciema padomes atbalstu un pašu rendenieku darbīgajām rokām baznīca tika saposta A.Pumpures otrajam koncertam. Uzstāšanās notika ļaužu pārpildītā baznīcā, taču ideja par koncertzāli tomēr neīstenojās.
1989. gada 24. martā atjaunotajā baznīcā notika pirmais dievkalpojums, un jau 6.aprīlī prāvesta Modra Plātes vadībā tika izveidota jauna draudze, kurā reģistrējās 45 draudzes locekļi.
1989. gada 30. jūlijā M. Plāte iesvētīja baznīcu, un tajā sāka kalpot mācītājs Viesturs Pirro.
Kopš 2003. gada jūlija Rendas baznīcā kalpo LELB mācītāja pienākumu izpildītāja Agrita Staško.
 
 

Adrese: Kuldīgas novads, Rendas pagasts, Renda

Raiskuma krogs

                                                     (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                    (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)

Raiskuma krogs celts 1857. gadā, cēlis muižnieks Karls fon Fegezaks. Nomas līgumā krodziniekam bija noteikts pirmām kārtām tirgot vietējo - Raiskuma alus darītavā gatavoto alu. Vēlākos gados krogs daļēji pārbūvēts par dzīvojamo māju. Padomju okupācijas gados šeit atradās šķirnes dzīvnieku audzēšanas Vidzemes novada kantoris. Tagad Raiskuma krogs iekļauts Cēsu pilsētas teritorijā kā Gaujas ielas 92. nams.

Adrese: Cēsis, Gaujas iela 92

Kandavas vecā pamatskola

                                             (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                   (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)

Skolas ēka atrodas Riebiķu pakalnes ziemeļu galā, kuru tagad dēvē arī par Skolas kalnu. Ēka celta laikā no 1929. līdz 1936. gadam un tai dots valodnieka Kārļa Mīlenbaha vārds, jo viņš savas skolas gaitas uzsācis Kandavā.

Skolas pirmsākumi Kandavā meklējami jau 16.gadsimtā, taču pirmā īstā pagastskola tika atvērta ap 1847.gadu. Skola atradusies dažādās telpās – gan baznīckroga telpās, gan citur. Tā kā visur skolas telpas kļuva par šaurām, Kandavas pilsētas un pagasta pašvaldības nolēma celt jaunu skolas ēku un ziedot šim mērķim 151000 latu. Projektu izstrādāja arhitekts Frīdrihs Skujiņš. Jaunās skolas celtniecībai vieta tika izraudzīta pilsētas augstākajā pakalnā ar skaistu skatu uz Abavas ieleju. Tagad to pazīstam kā Skolas kalnu. Būvdarbus vadīja inženieris F.Jirgens, bet celtniecību uzņēmās būvuzņēmējs D.Telle. Jaunās skolas pamatus ielika 1930.gadā. Talkā tika lūgti gan skolēnu vecāki, gan pārējie iedzīvotāji. Un tā celtniecības izmaksas izdevās samazināt līdz 120000 latu. Skolā tika ierīkota centrālapkure un kanalizācija, plaša zāle un skatuve. Lielu darbu veica skolas pārzinis Pēteris Kalniņš. Pēc viņa iniciatīvas tika ierīkots 2 ha plašs dārzs ar izmēģinājumu lauciņiem, botāniskais dārzs un kokskola. 1936.gada 2.jūnijā Kandavā viesojās Valsts un Ministru prezidents Kārlis Ulmanis. Viņš atbalstīja nodomu skolai piešķirt Kārļa Mīlenbaha vārdu, jo viņš ir dzimis kandavnieks un te arī mācījies. 1936.gada 6.septembrī skolas ēka tika iesvētīta un mācības uzsāka 352 skolēni un 9 skolotāji direktora Pētera Kalniņa vadībā. Neaizmirstama diena skolas dzīvē bija 1939.gada 29.maijs, kad Kandavas baznīcā iesvētīja jauno skolas karogu, kas bija darināts aizsardzes Zelmas Briedes vadībā pēc skolotāja Georga Veinberga zīmējuma. Karoga kreisajā stūrī bija iestrādāts neliels sarkanbaltsarkanais valsts karodziņš, bet skolas nosaukums “Kandavas Mīlenbaha pamatskola” aptvēra atvērtu grāmatu ar vārpām.Karoga otrā pusē bija devīze:
“Iesim gaišus, baltus ceļus,
Augsim lieli Latvijai!”

1940.gadā par skolas direktoru nozīmēja Jāni Grīnbergu. Bija sācies padomju varas laiks. Tādēļ mācības notika pēc padomju programmām.Atvēra 7.klasi, un skola kļuva par nepilno vidusskolu. Kara laikā skola darbu turpināja, ievērojot citas ideoloģijas. 1945.gada rudenī K.Mīlebaha pamatskola pārtapa par Kandavas vidusskolu, tikai bez K.Mīlenbaha vārda. Direktors Jānis Grīnbergs strādāja līdz 1951.gadam. Tas bija pats grūtākais laiks. Turpināja strādāt arī vecie skolotāji Kārlis Veinbergs un Pēteris Kalniņš u.c. 1950.gadā vidusskolas telpās sāka darboties Kandavas strādnieku jaunatnes vakarskola. Tās direktors no 1954.g. līdz 1973.g. bija Sergejs Jakovļevs. Skolā sāka mācīties arī krievu plūsmas skolēni.

1977.gadā lika pamatakmeni jaunas skolas celtniecībai un 1978.gadā to atklāja. 1996.gadā veco skolas ēku kā arhitektūras pieminekli iekļāva Eiropas Padomes kultūras mantojuma 100 aizsargājamo objektu sarakstā un tai piešķīra zilzvaigžņoto karogu, kurš tagad glabājas Kandavas novada muzejā.

 

Adrese: Kandava, Zīļu iela 2 (agrāk Ozolu iela 3)