Pirmā koka baznīca ar lubu jumtu Rendā celta 1567. gadā. Patreizējā baznīca celta hercoga Pētera laikā 1785. gadā, sākotnēji tā bijusi bez torņa. Baznīca pārbūvēta 1859. gadā, torņa būve notika 1887. gadā. Altāris tika pārbūvēts 1939. gadā pēc arhitekta A. Bērziņa meta. Jāņa Rikmaņa altārgleznu uzdāvināja bijušais advokāts Jūlijs Šmits. Prāvesta Oskara Blumberga laikā Latvijas Valsts prezidents Kārlis Ulmanis uzdāvināja 1000 latus baznīcas remontam.
Otrā Pasaules kara laikā no 1944. gada rudens līdz Vācijas kapitulācijai 1945. gadā baznīcā atradās kara hospitālis. Dievkalpojumi atsākās 1945. gada 27. maijā un notika līdz 1970. gada 31. decembrim.
1971. gadā PSRS Ministru Padomes reliģisko kultu lietu padome ēku kā vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli nodeva valsts aprūpē. Liela daļa no inventāra tika nodota muzejos. Baznīca daļēji tika izpostīta 70-to gadu beigās, kad, uzņemot filmu „Robina Huda bultas”, no baznīcas izveda solus, kuri vēlāk mētājušies ap baznīcu līdz tos izvazāja un salauza. Tāds pats liktenis bija arī baznīcas ērģelēm.
80-to gadu sākumā Rendā viesojās dziesminiece Austra Pumpure, kura, stāvot pie piegružotas baznīcas sliekšņa un dziedot Imanta Kalniņa dziesmas, pārliecināja, ka Rendas baznīcā ir laba akustika. Tā dzima doma, ka šeit var ierīkot koncertzāli. A.Pumpure sniedza koncertu vēl nesakoptajā baznīcā, lai savāktu ziedojumus remontam. Ar ciema padomes atbalstu un pašu rendenieku darbīgajām rokām baznīca tika saposta A.Pumpures otrajam koncertam. Uzstāšanās notika ļaužu pārpildītā baznīcā, taču ideja par koncertzāli tomēr neīstenojās.
1989. gada 24. martā atjaunotajā baznīcā notika pirmais dievkalpojums, un jau 6.aprīlī prāvesta Modra Plātes vadībā tika izveidota jauna draudze, kurā reģistrējās 45 draudzes locekļi.
1989. gada 30. jūlijā M. Plāte iesvētīja baznīcu, un tajā sāka kalpot mācītājs Viesturs Pirro.
Kopš 2003. gada jūlija Rendas baznīcā kalpo LELB mācītāja pienākumu izpildītāja Agrita Staško.
Adrese: Kuldīgas novads, Rendas pagasts, Renda
