Dunalkas muiža (Dubenalken)

                                          (Fotografēts 2013. gadā, Līgas Landsbergas foto)

 

                                                                          (Muižas ēkas senāk)

Pēdējais Kurzemes bīskaps – hercogs Magnuss 1578.gadā izlēņoja pusi no Dunalkas ciemata Cīravas amtmanim Kristoferam fon Sakenam, pēc dažiem gadiem arī otru pusi. Pēdējie muižas īpašnieki bija fon Firksi.

Kristofera fon Sakena dzīves laikā 16. un 17.gadsimta mijā tiek celta Dunalkas muižas kungu māja. 18.gadsimtā celts jaunais kungu nams. 1790. gadā celts stallis un vāgūzis, bet saimniecības ēku celtniecība pabeigta 1807. gadā. 20.gadsimta sākumā muižas kompleksā bijušas 52 ēkas. 1809. gadā jau pastāvējusi dzimtas kapliča. Pēc neatkarīgās Latvijas valsts izveidošanas bijušo muižu sadalīja jaunsaimniekiem. Muižas klētī ierīkoja tautas namu, bet vecajā kungu namā – pagasta valdes namu.

Adrese: Durbes novads, Dunalka

Ēbelmuiža (Ebelshof, Klatzoshöfchen)

                                              (Fotografēts 2014. gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                 (Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto) 

                                                                   (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)
 

                                                          (Fotografēts 2022.gadā, V.S. foto)

                                                                    (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto) 

                                                                  (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
 

Sākotnēji Ēbelmuiža veidojās kā bagāta Rīgas namnieka vasaras mītne, kas atradās salīdzinoši tālu - 4,4 kilometrus no Rīgas centra. Vēl 18.gs. otrajā pusē ap muižu pletās gan smilšainas, gan pārpurvotas pļavas.

1799.gadā toreizējais īpašnieks Justs Blankenhāgens pārdeva muižu Lielās Ģildes tirgotājam un melngalvju vecākajam Joahimam Ēbelam, kura vārdā muižiņa tiek saukta līdz mūsdienām. Ēbels izveidoja parku, uzbūvēja oranžēriju un dārza paviljonu un ar laiku Ēbela muiža kļuva par populāru bagātāko un ievērojamāko Rīgas namnieku atpūtas vietu.
Ēbelmuižas parks ir ievērojams ne tikai ar izcilajiem ozoliem – to skaitā resnāko ozolu Pārdaugavā, kas ir viens no retajiem tik rūpīgi apsaimniekotiem Rīgas kokiem.
Toties muižas ēkas galveno ieeju gandrīz pamanīt nevar, cik ļoti tā ieaugusi brikšņos.

Adrese: Rīga, Zaļenieku iela 21

Alūksnes mācītājmuiža

                                              (Fotografēts 2015. gadā, Līgas Landsbergas foto)

Tā ir slaida koka māja Pils ielas malā. Ēka celta uz nodegušas mājas pamatiem. Te laikā no 1683. gada līdz 1702. gadam dzīvojis E. Gliks. Tagad mācītājmājā atrodas Alūksnes evaņģēliski luteriskās draudzes kanceleja, mācītāja kabinets, dzīvoklis, Svētdienas skola un Glika zāle. Mājas priekšā atrodas slavenie Glika ozoli. 1685.gadā E. Gliks - vācu mācītājs, literāts un pedagogs, pārtulkoja Jauno derību, bet 1689.gadā - Veco derību. Par piemiņu paveiktajam darbam, viņš muižas parkā, pretim dzīvojamai ēkai iestādīja divus ozolus. Šis vēsturiskais notikums - Bībele ar tās pārtulkošanas gadaskaitli - attēlots Alūksnes ģērbonī. Glika ozoli ir vieni no retajiem tik veciem ozoliem, kam zināms precīzs to stādīšanas laiks.

Adrese: Alūksne, Pils iela 15

Dzimtmisas muiža (Misshof , Mißhof)

                                              (Fotografēts 2014. gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                    (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)
 

                                                                                   (Muižas pils senāk)

Dzimtmisa izveidojusies ap bijušās Misas (Dzimtmisas) muižas centru. Pirmā Misas muiža tika uzcelta 1560. gadā senā zemgaļu Upmales novada centra Pūtelenes vietā, tās īpašnieks bijis Lukass Volfs. Vēlāk muiža piederēja Johanam Treideram. Pēdējais muižas īpašnieks bijis barons Reiholds ar sievu un 3 bērniem. Dēls - pazudis bez vēsts, bet meita Marija Reiholde (18.05.1880 - 16.04-1936) precējusies ar poli Kenigstalderu. Dzīvojusi Polijā, kur mirusi, atvesta cinka zārkā un apglabāta Stīveru kapos. Muižā palika dzīvot Marijas meita Benita. Lai saimniekotu muižā, pabeidza vācu lauksaimniecības skolu Igaunijā. Benita lika stādīt savā zemē priedītes, kuras aug vēl šodien. 1939. gadā Benita aizbrauca uz Vāciju. .

Muižas kungu māja celta 18. gadsimta otrajā pusē kā koka vienstāva garenbūve. Ap 19.gadsimta vidū tā pārbūvēta, tiekot pie kolonnām un tornīšiem. Citas ēkas nav saglabājušās.
Pirmā skola Dzimtmisā dibināta 1877. gadā, bet no 1920. gada tā atrodas muižas ēkā. Skolas saime rudeņos organizē Muižas dienas Dzimtmisā, kur var satikt muižkundzi un muižkungu.

 

Adrese: Iecavas novads, Dzimtmisa

Grašu muiža (Geistershof)

                                               (Fotografēts 2013.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                   (Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)
 

                                                                              (Grašu muiža senāk)
 

Elegantā, skaista parka ieskauta, 18.gadsimtā celtā Grašu muižas ēka atrodas pašā Vidzemes centrā. Tā būvēta klasicisma stilā 1784.gadā un sākotnēji bijusi vienstāvīga ēka. 1852. gadā tai uzbūvēts 2. stāvs un lievenis. Ēkā fragmentāri saglabājusies šī perioda interjera detaļas - kāpnes uz bēniņiem, parkets. Muiža piederējusi Tīzenhauzenu un Kālenu dzimtām.

Muižas apbūve veidojusies ap pagalmu. Gravas pusē celta pārvaldnieka māja, bet tālāk stallis ar vāgūzi, kura otrā stāvā dzīvoja kalpi. Aiz staļļa bijusi siltumnīca, no kuras saglabājušās drupas. Pretī pārvaldnieka mājai kalpu māja, bet tālāk kūts. Pēc Otrā pasaules kara ēkas dažādie apdzīvotāji ēku nolaiduši līdz avārijas stāvoklim. Muižas rekonstrukcija sākta 1993. gadā. Mūsdienās šeit ir Grašu bērnu ciemats. Bērni dzīvo ģimenes tipa mājiņās. Kungu māja iekārtota viesu uzņemšanai.

Adrese: Cesvaines novads, Graši

Dobeles vācu mācītājmuiža

                                              (Fotografēts 2015. gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                         (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto)
 

Vācu mācītājmuižas apbūve datēta ar 19.gadsimta sākumu. To veidoja mācītāja dzīvojamā māja ar plašu pagalmu. No 1867. līdz 1905.gadam mācītājmuižā dzīvoja vācu draudzes mācītājs, ievērojamais latviešu valodas un etnogrāfijas pētnieks Augusts Bīlenšteins (1826 - 1907). Pateicoties viņa apņēmībai un enerģijai, 19.gadsimta otrajā pusē ticis izveidots muižas parks ar dažādu koku stādījumiem, kuri vesti ne vien no tuvās apkārtnes, bet arī no tālienes.

Adrese: Dobele, Brīvības iela 50/52