Siguldas viduslaiku pils (castellum Sygewaldensis, de castello Sygewaldensi, Schloss Segewold)

                                             (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                   (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto) 

                                                      (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)



Gaujas lejteces kreiso krastu jeb Siguldas zemes pārvaldīja Zobenbrāļu, vēlāk saukts - Livonijas ordenis, bet labo krastu jeb Turaidas un Krimuldas zemes – Rīgas arhibīskaps. Vācu varas nostiprināšanai Siguldā, Turaidā un Krimuldā tika uzceltas mūra pilis.

Zobenbrāļu ordeņa Siguldas pils ir senākā no novada pilīm. Celta 1207.gadā Zobenbrāļu ordeņa mestra Venno laikā kā „castellum” tipa cietoksnis, vēlāk pārbūvēta par konventa tipa celtni. Pilij bija iekšējs četrstūrains pagalms, ko no visām pusēm norobežoja pils korpusi, kuru stūros atradās torņi. Pili apjoza mūris, aiz tā atradās aizsarggrāvji.
Attīstoties uguns šaujamajiem ieročiem, viduslaiku cietokšņi pamazām zaudēja savu sākotnējo nozīmi. 18. gadsimta sākumā Ziemeļu kara laikā pils tika nopostīta un vairs netika atjaunota.
1737.gadā Krievijas ķeizariene Anna pili uzdāvināja feldmaršalam Lasī. Pēc tam Sigulda nokļuva braunu un vēlāk Borhu īpašumā. Pils no jauna pievērsa uzmanību 19. gadsimta sākumā, kad atbilstoši tā laika mākslas tendencēm, to apjūsmoja kā romantiskas drupas. Tad tika veikti arī mūru nostiprināšanas darbi, kuru laikā tika izveidotas divas pseidogotiskas arkas. Pilsdrupu saglabāšanas darbus vadīja Dmitrijs Kropotkins. Plašāka izpēte un restaurācijas darbi pilī uzsākti kopš 1962. gada. No 2012.gada par atsevišķu ieejas maksu iespējams uzkāpt Ziemeļu un galvenajā Vārtu tornī, pastaigāties pa pils mūriem.
  
Adrese: Sigulda,  Pils iela 18