Jaunpils muiža (Neuenburg)

                                                      (Fotografēts 2015.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                  (Fotografēts 2020.gadā, V.S. foto) 

                                                                     (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
 


Jaunpils pils ir viena no retajām viduslaiku pilīm, kas lieliski saglabājusi savu sākotnējo izskatu. Jaunpils pils celta 1301. gadā kā Livonijas ordeņa cietoksnis. Pili cēlis Livonijas ordeņa mestrs Gotfrīds fon Roga. Pastāv Arī uzskats, ka visdrīzāk tā celta 14. gadsimta otrajā pusē vai pat 15. gadsimta pašā sākumā. Nav gūts dokumentārs pamatojums tūrisma bukletos bieži minētajam 1301. gadam kā pils celtniecības gadam - šajā laikā Livonijas ordenis karoja ar Rīgas pilsētu un tam nebija resursu un laika pils celtniecībai. 15. gadsimtā pils nocietinājumi tika nostiprināti un tika uzcelts masīvs apaļais tornis dienvidaustrumu stūrī. 16. gadsimta sākumā Jaunpils kļuva par vietu, kur izmitināja vecos, nespējīgos Livonijas ordeņa brāļus.

1576. gadā pili savā valdījumā pārņēma pēdējais Dobeles komturs Matiass fon der Reke. Viņa mazdēls Matiass Dītrihs fon der Reke (1608 - 1652) veica pils pārbūvi, kuras rezultātā nocietinājums tika pārveidots par muižnieku rezidenci, tai skaitā izbūvēja trešo stāvu. Rekēm pils piederēja līdz 20. gadsimta sākumam. Viņi šeit sāka nodarboties ar ciltslopu šķirnes izkopšanu un šo nodarbošanos Jaunpilī pārmantoja arī vēlākās varas līdz 20. gadsimta beigām. Jaunpils pili nodedzināja 1905.gadā naktī no 23. uz 24.decembri Dāvida Beikas mežbrāļu banda. Pils tika atjaunota pēc V. Bokslafa projekta 1907. gadā, veidojot vienkāršotus neobaroka interjerus. 1921.gadā tās neatsavināmo daļu apstiprināja Heinriham Kristofam Ernstam Vilhelmam fon Rekem (1875-1933). No 1920. gadiem līdz 1960. gadiem pilī atradās ar lopkopību saistītas iestādes. 1960. gados notika pils pārbūve, to pielāgojot kultūras centra vajadzībām. Kopš 1991. gada pils ir pašvaldības īpašums un tiek izmantota sabiedriskām vajadzībām.

Pie Jaunpils pils atrodas Zviedru mūris. Zviedru mūri Jaunpilī, pēc nostāstiem, cēluši zviedru karagūstekņi, kurus barons Matiass fon der Reke uz Jaunpili atvedis pēc Salaspils kaujas (1605) Trīsdesmit gadu karā (1600-1629). Šajā kaujā viņš pašam zviedru karalim Kārlim IX atņēma zobenu un gandrīz nogalināja. Karali izgāba zemnieks Heinrihs Vrede, kas tuvcīņā krita. Vēlāk šis zobens bijis pilī izstādīts goda vietā.

Pie Jaunpils pils un baznīcas atrodas 1864.gadā izveidotā barona Rekes dzimtas kapliča.

Adrese: Jaunpils novads, Jaunpils