Muižiņas nosaukums - "solitude" - aizgūts no franču valodas vārda un nozīmē - vientulība. No muižiņas nosaukuma cēlies arī tuvējās Zolitūdes apkaimes nosaukums.
17.gadsimtā muiža saukta par Swanenborgshoff. 18.gadsimtā Zolitūde piederēja Hermanim Frīdriham, zviedru armijas rotmistram un krievu armijas padomniekam, slepenpadomniekam. Viņam piederēja trīs muižas, taču Frīdrihs visbiežāk uzturējās tieši Zolitūdē.
18.gadsimta beigās muižā saimniekoja veiksmīgais uzņēmējs un cara valdības padomnieks Oto fon Fītinghofs Šēls, kam piederēja vairāk kā 20 muižas. Fītinghofi ir sena dzimta, kas Latvijā ienākusi ne vēlāk kā 14.gadsimtā, Konrads fon Fītinghofs bija Livonijas ordeņa mestrs laikā no 1401. līdz 1413.gadam.
Kā stāsta, Fītinghofa plašos īpašumus (ap 30 bruņniecības muižas) vairāk pārvaldījusi viņa sieva, kamēr pats Fītinghofs aizrāvies ar mākslu un reprezentāciju. Lai izveidotu pēc iespējas krāšņu pili, viņš tās izveidē iesaistīja K.Hāberlandu un virkni lielisku amatnieku un mākslinieku. 1772.gadā, par spīti savai lielajai varai, Fītinghofs kļuva par Rīgas teātra direktoru - šāds amats 18.gadsimta beigās tika uzskatīts par nenozīmīgu. Būtībā šāda rīcība lieliski iederas tajā laikā populārajā rokoko stila pasaules uztverē, kurā apvienojās izsmalcinātība, intimitāte un greznums. Šāda bija arī Zolitūdes muiža, kura agrākās Svanenburgas muižas vietā ieguva tagadējo nosaukumu – Solitude.
1780.gadā Oto fon Fītinghofs Šēls aizvien biežāk dzīvoja Vecrīgā, K.Hāberlanda uzceltajā Fītinghofa namā. Miris Pēterburgā 19.gadsimta beigās.
1795.gadā muiža pārdota Oto Heinriham fon Igelstrēmam (Igelström). 1877.gadā muižas teritorija (tajā laikā platība bijusi 1600 pūrvietu) tika pakļauta pilsētas pārvaldei, daļa zemju tika sadalīta apbūvei. 20.gadsimta sākumā muižas zemēm bija aptuveni 235 nomnieki, muižā darbojās kūdras fabrika. Pēc dzelzceļa līnijas Rīga—Tukums uzbūvēšanas daļa no Zolitūdes muižas zemēm palika otrā dzelzceļa pusē.
Zolitūdes muižas apbūve līdz mūsdienām nav saglabājusies, saglabājusies tikai viena bijušā muižas parka aleja. Teritorija muižai bijusi liela, tagad grūti kādu konkrētu vietu atrast Mazās Zolitūdes ielas un Tālavas gatves rajonos.
J.K.Broce muižu attēlojis 1785.gadā - zīmējumā redzama pārsteidzoši grezna rokoko - baroka stila pils ar franču muižu arhitektūras iezīmēm. Kungu namam pieslējās ar marmora skulptūrām greznota oranžērija.
Ēkai bijis stāvs jumts. Uz pili veda divkārša aleja, tai vidū dekoratīvs elements - vāze. Muiža atradās smilšainā augsnē, kurā bija iekopts parks ar zālieniem, alejām, dīķiem, parkam bija gan regulārs, gan brīvais plānojums. Dārzā atradās izpriecu namiņi.
Adrese: Rīga, Mazās Zolitūdes ielas un Tālavas gatves apkārtne
