(Fotografēts 2015. gadā, Līgas Landsbergas foto)
(Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)
(Muižas pils senāk)
Zentene kā
apdzīvota vieta minēta jau 15.gadsimtā, kad tā bijusi izlēņota Lamiņu kungam
Hermanim Butlaram. Zentenes muiža celta
ap 1850. gadu un ir vēlā klasicisma stila paraugs. Restaurējot ēkas galvenās
kāpnes, atrada uzrakstu vācu valodā, ka tās ierīkotas 1843.gadā. Šo gadu varētu
arī uzskatīt par celtniecības gadu. Iespējams, ka jaunā pils būvēta uz vecās
pils pamatiem. Uz pārējo klasicisma piļu fona Zentenes pils izceļas ar Līvenu
dzimtas ģerboni pils zelmenī. Pilī saglabājusies arī interjeru dekoratīvā
apdare, kura veikta neorenesanses formās. Pilī esošā krāsns ir būvēta ampīra
stilā. Ēkas priekšā aug Latvijas resnākā īve (2,35 m), bet 20 ha lielajā parkā
– 15 svešzemju sugu koki un krūmu stādījumi. Parks ir neizsakāmi skaists un
pašlaik nolemts bojāejai, jo par to neviens nerūpējas, tas aizaug.
Muiža atradusies
gan Brigenu, gan Osten-Zakenu īpašumā, bet kopš 1804.gada tā ir Līvenu īpašums.
Kad 1923.gadā muižu sadalīja, Līvenu īpašumā atstāja Ķeņģu mājas un dažas pils
telpas. 1939.gadā, pārdevusi atlikušo īpašumu, firstiene Konstance fon Līvena
ar meitu Zigrīdu repatriējās uz Vāciju. 1922.gadā Zentenes muižas centru piešķīra
LR Darba ministrijai sanatorijas ierīkošanai valsts ierēdņiem, bet projekts
netika realizēts. Telpas piešķīra tautas namam un skolai.
Zentenes muižas
īpašnieki Osten-Zakeni apbedīti Zentenes muižas teritorijā, netālu no Zentenes
centra. Norādes tur nav un kapi aizauguši. Iespējams, ka tur apbedīti arī
Brigeni un daži Līvenu dzimtas locekļi.
Šajā ēkā vēl
90-gados veikti daži renovācijas darbi, kamēr tur atradās skola. Pēc tam ēka
izsolīta un to nopircis kāds Krievijas miljonārs Sergejs Bestuževs, kurš,
acīmredzot, investējis, lai saņemtu uzturēšanās atļauju. Tā laikam bijusi
vienīgā interese. Pēc tam par pili vairs nav interesējies un tās stāvoklis
pasliktinās.
Īpašnieks 2014. gadā izteicis vēlmi, ka pili
vēlas pārdot, jo viņam ir aizliegums izbraukt no Krievijas, tāpēc viņš nevar
apmesties uz dzīvi Zentenes pilī, kā to esot bijis plānojis. Tukuma dome
nolēmusi neizmantot atpakaļpirkšanas tiesības, jo pils uzturēšana prasa lielus
līdzekļus un šobrīd nav skaidrs, kādām funkcijām šo pili varētu izmantot.
Pagaidām visi pacietīgi gaida, kā notikumi risināsies 2016.gada pavasarī, kad
pēc līguma ir tiesības pili pārpirkt.
Rundāles pils direktors Imants Lancmanis
atminas, ka vēl 1969.gadā, kad viņš aprakstījis visu pilī esošo, bija
saglabājušies sākotnējie dekori. «Tika uzmērīts parketa raksts, jo bija jau
zināms, ka vairākās telpās to nāksies noņemt – pārāk izdēdējis un skolas dzīvei
nepiemērots. Nu pagājuši vēl 40 gadi, un pilī vairs nav redzams neviens no šiem
pinuma ornamentā liktajiem parketiem, kas bija darināti no priedes, ozola,
melnā ozola un sarkankoka. Baltās podiņu krāsnis 1949.gadā vēl veidoja veselu
ampīra stila krāšņu keramikas kolekciju, 1969.gadā savā vietā vairs bija trīs
krāsnis, 2009.gada pavasarī – tikai viena.
Toties saglabājusies daļa no sākotnējām
durvīm, kas darinātas no beicēta un lakota priedes koka. Kā par brīnumu
nevienam nav cēlusies roka tās nokrāsot, daļai durvju palikuši pat sākotnējie
rokturi. Atmodai sākoties, 1988. – 1991.gados notika remonta un restaurācijas
darbi, kuru laikā atjaunoja centrālo zāli, pēc attēliem tika pat pasūtīta zāles
lustras kopija. Bijušo ēdamzāli, skolas fizkultūras nodarbību telpu, paspēja
vienīgi attīrīt no pārkrāsojumiem, kad darbi apstājās naudas trūkuma dēļ.
Jānožēlo, ka ēkas neseno būvdarbu laikā ielikti plastmasas logi, daļa telpu
pagalma puses anfilādē, tajā skaitā bijušais firsta kabinets, pārbūvēta un
modernizēta,» – to Lancmanis rakstīja žurnālā «Māksla Plus» 2009.gada maija
numurā.
Kopš 2023.gada vasaras pils beidzot nonākusi atkal latviešu īpašumā. Jaunais īpašnieks ir entuziasma pilns pili atjaunot.
Adrese: Tukuma novads, Zentene