Nosaukums cēlies no muižas dibinātāja uzvārda. Zantes vārds pirmoreiz minēts 1541.gadā Kandavas fogtejas krimināllietas protokolā par Kandavas zemnieku tiesāšanu. Tajā laikā Zantes īpašnieks bija Indriķis Zante.
Zantes muižas pils celta 19. gadsimtā klasicisma stilā. Tā ir samērā grezna ēka, kuras dārza pusē bijušas četras kolonnas. Muižai bijuši daudz īpašnieku. 1881. gadā muižu nopirka Augusts fon Knige. Viņa laikā muižas saimniecība uzplauka. Tika uzcelti jauni staļļi, klētis, rijas. 1900. gadā muižā bija vējdzirnavas, ķieģeļnīca, karpu dīķi, tika audzēti šķirnes zirgi, liellopi un aitas.
1906. – 1909. gadam Zante piederēja Silvio Brederiham, kurš to pārdeva 44 vācu kolonistu ģimenēm (vēl 1938.gadā 27% pagasta iedzīvotāju bija vācieši) un pārējo atlikumu Aizupes baronam Paulam fon Hānam. 1912. gadā muižas pārvaldnieks bijis Jaundziru muižas nomnieks Alfreds fon Lucau. Agrārreformas laikā 1920.gadā muiža nacionalizēta un sadalīta jaunsaimniecībās. 1925. gadā muižas pilī iekārtota skola. No agrākās muižas saglabājušās vairākas saimniecības ēkas un kalpu dzīvojamā māja. Pie muižas - parks ar svešzemju koku stādījumiem. Šobrīd Zantes muižas pilī atrodas pamatskola.
1794.gadā muižas īpašniece bija fon Olsen, dzimusi fon Netelhorst. Viņa publicējusi laikrakstā sludinājumu par aizbēgušu vagaru: “Lielzantes īpašniece sludina, ka 22. martā aizbēdzis viņas dzimtscilvēks un vagars Jēkabs, pēc tam, kad noslīcinājis savu sievu (atrodas grūtniecībā) un divus savus jaunākos bērnus. Bēglis devies vai nu uz Rīgu, vai uz Lietuvu. Jēkabs paliela auguma — 30-40 gadus vecs, garenu, vāju un tumšu seju, garu degunu, lielām tumši brūnām acīm, tumšiem matiem, kurus nēsā pakausī sapītus bizē, priekšā īsi, bet deniņos garāki nogrieztus. Viņa balss skanīga, runā apmierinoši vāciski, raksta. Dažos gadījumos, sevišķi, kad viņu ar sviestu sūtīju uz Rīgu, ar degvīnu uz Jelgavu un uz Lietuvu pirkt rudzus, viņš uzdevās par manu muižas kungu (Amtmann) un sev pielika vārdu (uzvārdu) Wichmann. Viņš aizbēga jāšus, paņemdams līdzi brūnus seglus, vecu saplosītu medību pātagu un apmēram 30-40 dālderus naudas. Bēglis tērpies ādas biksēs, raibā katūna vestē, tumši zilos svārkos, koka krāsas vadmalas mētelī, pajaunā apaļā cepurē; kājās veci zābaki. Notvērējam, vai drošam ziņotājam apsolīti 30 Alb. dālderi atlīdzības.”
Zantes baronu kapus, tāpat kā daudzus citus, padomju laikā pilnīgi iznīcināja. Kapu pieminekļi tika aizvesti ceļa būvei un celtniecībai. 1966.gada vasarā ir izdevies atrast vienīgo saglabājušos kapa piminekli. Tas ir kapa piemineklis Zantes muižas īpašniekam Augustam Knigem un viņa sievai Helenei Koskulai. Tas novietots muižas parkā. Novadpētnieks Žanis Skudra 1966.gadā bijis Zantē un raksta savā grāmatā “Okupētās Latvijas dienas grāmata”: “Plāņu ceļa malā bijuši muižnieku kapi, kas tagad izrakņāti ar greideru — ar visiem kauliem. Ceļš tagad iet tieši pāri kapiem.”
Adrese: Kandavas novads, Zantes pagasts, Zante, Skolas iela 14
