(No grāmatas "Das Baltishe Herrenhaus")
Nosaukums
cēlies no muižas dibinātāja uzvārda. Zantes vārds pirmoreiz minēts 1541.gadā
Kandavas fogtejas krimināllietas protokolā par Kandavas zemnieku tiesāšanu.
Tajā laikā Zantes īpašnieks bija Indriķis Zante.
Zantes
muižas pils celta 19. gadsimtā klasicisma stilā. Tā ir samērā grezna ēka, kuras
dārza pusē bijušas četras kolonnas. Muižai bijuši daudz īpašnieku. 1881. gadā
muižu nopirka Augusts fon Knige. Viņa laikā muižas saimniecība uzplauka. Tika
uzcelti jauni staļļi, klētis, rijas. 1900. gadā muižā bija vējdzirnavas,
ķieģeļnīca, karpu dīķi, tika audzēti šķirnes zirgi, liellopi un aitas.
1906. – 1909. gadam Zante piederēja Silvio Brederiham, kurš to pārdeva 44 vācu
kolonistu ģimenēm (vēl 1938.gadā 27% pagasta iedzīvotāju bija vācieši) un
pārējo atlikumu Aizupes baronam Paulam fon Hānam. 1912. gadā muižas
pārvaldnieks bijis Jaundziru muižas nomnieks Alfreds fon Lucau. Agrārreformas
laikā 1920.gadā muiža nacionalizēta un sadalīta jaunsaimniecībās. 1925. gadā
muižas pilī iekārtota skola. No agrākās muižas saglabājušās vairākas
saimniecības ēkas un kalpu dzīvojamā māja. Pie muižas - parks ar svešzemju koku
stādījumiem. Šobrīd Zantes muižas pilī atrodas pamatskola.
1794.gadā
muižas īpašniece bija fon Olsen, dzimusi fon Netelhorst. Viņa publicējusi
laikrakstā sludinājumu par aizbēgušu vagaru: “Lielzantes īpašniece sludina, ka
22. martā aizbēdzis viņas dzimtscilvēks un vagars Jēkabs, pēc tam,
kad noslīcinājis savu sievu (atrodas grūtniecībā) un divus savus
jaunākos bērnus. Bēglis devies vai nu uz Rīgu, vai uz Lietuvu. Jēkabs paliela
auguma — 30-40 gadus vecs, garenu, vāju un tumšu seju,
garu degunu, lielām tumši brūnām acīm, tumšiem matiem, kurus nēsā
pakausī sapītus bizē, priekšā īsi, bet deniņos garāki nogrieztus. Viņa
balss skanīga, runā apmierinoši vāciski, raksta. Dažos gadījumos, sevišķi,
kad viņu ar sviestu sūtīju uz Rīgu, ar degvīnu uz Jelgavu un uz Lietuvu
pirkt rudzus, viņš uzdevās par manu muižas kungu (Amtmann) un
sev pielika vārdu (uzvārdu) Wichmann. Viņš aizbēga jāšus, paņemdams līdzi
brūnus seglus, vecu saplosītu medību pātagu un apmēram 30-40
dālderus naudas. Bēglis tērpies ādas biksēs, raibā katūna vestē,
tumši zilos svārkos, koka krāsas vadmalas mētelī, pajaunā apaļā cepurē;
kājās veci zābaki. Notvērējam, vai drošam ziņotājam apsolīti 30
Alb. dālderi atlīdzības.”
Zantes
baronu kapus, tāpat kā daudzus citus, padomju laikā pilnīgi iznīcināja. Kapu
pieminekļi tika aizvesti ceļa būvei un celtniecībai. 1966.gada vasarā ir
izdevies atrast vienīgo saglabājušos kapa piminekli. Tas ir kapa piemineklis
Zantes muižas īpašniekam Augustam Knigem un viņa sievai Helenei Koskulai. Tas
novietots muižas parkā. Novadpētnieks Žanis Skudra 1966.gadā bijis Zantē un raksta
savā grāmatā “Okupētās Latvijas dienas grāmata”: “Plāņu
ceļa malā bijuši muižnieku kapi, kas tagad izrakņāti ar greideru — ar visiem kauliem. Ceļš tagad iet tieši pāri
kapiem.”
Adrese:
Kandavas novads, Zantes pagasts, Zante, Skolas iela 14
