Viskaļu muiža (Fiskalhof) Jelgavā

                                        (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Vēl nesen te bija kaut kāda apbūve, neizmantota rūpnīca jeb kaut kas tamlīdzīgs. Tagad tā ir nojaukta un ir tukšs laukums, kuru pārdod, par ko liecina tur izliktā  reklāma.

1936.gada “Zemgales balss” ziņo, ka “Finansu ministrijas valsts saimniecības departaments pārdod vairāksolītājiem rakstveida sacensībā  noplēšanai šķūņus, kūti, klēti, kopā 5 ēkas, Viskaļu muižā pie Lietuvas šosejas. Piedāvājumi ar 2 ls zīmognodevu iesniedzami valsts saimniecības departamentam līdz 25. jūlijam. Tuvākas ziņas pie Viskaļu muižas nomnieka..”

Citā 1936.gada “Zemgales balsī” raksta: “Sestdien pēc pusdienas Jelgavā ieradās Latvijas Lauksaimniecības kameras priekšsēdētājs R. Dzērve kopā ar kameras administratīvās nodaļas vadītāju A. Zandmani un agr. K. Skubiņu. Viesi vispirms apmeklēja Jelgavas pilsētas galvu H. Štolcu. Apmeklējums bija sakarā ar vietas izvēli 1937. g. Jelgavā rīkojamai Zemgales apgabala izstādei, kā arī dažu zemes gabalu iegūšanai no pilsētas īpašumiem kameras vajadzībām. Viesi apskatīja Jelgavas pilsētas valdes telpas un tad devās līdz ar pilsētas
galvu H. Štolcu uz Viskaļu muižu. Bija doma še izraudzīties vietu izstādei, jo lauku platība ap 10 ha būtu pietiekoša. Taču tuvāk apsverot visus apstākļus, nāca pie pārliecības, ka izstādei vairāk piemērota vieta būtu pie Garozas ceļa. Tur ir brīvs pilsētas zemes laukums, ap 3 ha liels. Bez tam laukumu vēl var paplašināt uz cukura fabrikas pusi tās laukos. Jautājumu par šo vietu vēl tuvāk apspriedīs. Viskaļu muižu, iespējams,  kamera iegūs savām vajadzībām un tur ierīkos lopkopī bas saimniecību.”

1938.gada “Brīvā zeme” raksta: “Jelgavas pilsētas valde, saziņā ar Latvijas universitātes  un resoru pārstāvjiem izstrādājusi projektu par Jelgavas pieslēgšanu Ķeguma strāvai. Transformatora  staciju pēc Ķeguma būvinspekcijas norādījumiem cels Viskaļu muižas laukos. To savienos arī ar tagadējo Jelgavas elektrisko spēkstaciju.”

1992.gada “Jelgavas ziņotājā” A.Tomašūns raksta: “«No Dieva žēlastības mēs, Fridrihs, Kurzemes un Zemgales hercogs Livonijā, ar šo mūsu atklāto un apzīmogoto rakstu paziņojam visiem un atzīstam, ka esam pieņēmuši un iecēluši godāto un labi mācīto mūsu mīļo uzticīgo Johanu Meineru par fiskālu. Viņš saskaņā ar savu mums personīgi nodoto zvērestu izpildīs un cītīgi pārraudzīs pēc sava augstākā saprāta, neraugoties ne uz kādām personām, un bez korupcijas visas fiskālu lietas visā mūsu zemē. Ja mēs viņam uzdotu komisiju robežlietās vai citās iekšzemes lietās, viņam viss tas ir jāizpilda bez kurnēšanas. Par to mēs viņam kā atalgojumu un gadskārtīgu uzturu apsolām divi simti florēnu naudā, divus lastus auzu. Ja viņš būs aizņemts mūsu darīšanās vai piedalīsies tiesas sēdēs, tad viņam, viņa pāžam un viņa važonim izsniegs brīvgaldu un lopbarību četriem zirgiem, kā arī trešo daļu no fiskāla lietu ienākumiem, Jelgavā un Kuldīgā viņam dos pa vienai dzīvojamai istabai. Tāpat mēs arī žēlīgi atļaujam viņam visās tiesās uzstāties kā prokuratoram, izņemot tajās lietās, kurās mēs esam ieinteresēti un kur viņš ar savu uzstāšanos kavētu mūsu lielas. Viss bez viltības un draudiem, parakstīts zem mūsu zemes zīmoga ar parasto parakstu. Rakstīts Jelgavā 1642. g. 7. jūlijā. Fridrihs.» Šis raksts tika izsniegts profesionālam juristam Johanam Meineram. Hercoga Fridriha valdīšanas laikā Kurzemes un Zemgales hercogistē šādu profesionālu juristu nebija daudz. Valdības apstiprināti bija viens fiskāls, četri prokuratori, četri virskapitānu tiesas sekretāri un četrt ministeriāli jeb tiesas kurjeri un piedzinēji. Algu maksāja galvenokārt graudā un katram piederēja amatmuiža ar lēņa tiesībām. Fiskāliem bija tiesības uz muižu pie Jelgavas. Tās vāciskais no saukums bija Fiskalshof, latviskotā variantā Viskaļu muiža. Muižai bija 159 saimniecības ar vienu brīvzemnieku, 39 saimnie kiem, 49 pušelniekiem, 70 iebūviešiem.”

Adrese: Jelgava, Lietuvas šoseja 70 un Viskaļu ielas apkārtne