Vilzēnu
muiža dokumentos pirmo reizi minēta 1672.gadā. Tā piederēja Zviedrijas karaļa
kancleram Akselam Ēriksonam Oksenšternam. 17.gadsimta 30-os gados muiža neilgu
laiku piederēja grāfam Lēvenvoldem, tad to pārdeva Rumjancevu ģimenei. 18.gadsimtā
Vilzēni kļuva par patstāvīgu muižu, un no 1756.gada tajā saimniekoja Zīversu
dzimta. 18.gadsimta pirmajā pusē celtais kungu nams līdz šodienai nav
saglabājies. To noārdīja padomju okupācijas laikos, vēl tagad ir saglabājušies
ēkas pamati. No muižas laikiem Vilzēnos saglabājušās vairākas saimniecības ēkas
un pārvaldnieka māja, kas var lepoties ar tagad Vidzemē reti sastopamām ieejas
durvīm rokoko stilā. Vēl
tagad tiek izmantota muižas kalte, kuras darbības princips ir gandrīz tāds pats
kā muižas laikos, tiek kurināta vecā krāsns un kaltēti graudi.
Ir
saglabājies arī 5,62 ha lielais muižas parks un dīķis. Stādījumu pamatā ir
vietējās koku sugas – daudz kļavu un ošu, no kuriem veidota arī aleja, vēl aug
egles, purva bērzi, liepas, gobas un citi koki. Te aug Latvijas lielākā Eiropas
lapegle ar apkārtmēru 4,60 m un augstumu 33 m, vainaga projekcija – 200 m².
Parkā aug vairāki dižkoki: liepa, kuras apkārtmērs ir 5,05 m, divi ozoli ar
5,67 m un 5,02 m lieliem apkārtmēriem. Parkā ir sastopamas arī dažas eksotu
sugas. Pašlaik parkā novietota lauksaimniecības tehnika un parks ir nekopts.
Adrese: Alojas novads, Braslavas pagasts, Vilzēnmuiža
