Zviedru laikos Viļķene ietilpa Limbažu pilsnovadā. Radusies 17.gadsimta vidū. Kad 1621.gadā karalis Gustavs Ādolfs piešķīra Rīgas pilsētai Limbažus, piešķīrumā ietilpa Wilckens Wacke. Turpretim 1681.gadā jau pastāvēja Wilken Hoff jeb Neuhoff ar tai piederīgo Viļķenes, Vaigažu, Lipenu, Kullažu, Māskužu un Rūstužu (Rustets) ciemu un atsevišķi dzīvojošiem zemniekiem. Vilķenmuižas īpašnieks bijis Rūstužu muižkunga Mendzeņa dēls. Muižas ēku kompleksā bijušas - dzīvojamā māja, klēts ar noliktavām (un pagrabiem zem tās), rija ar lielu, plašu krāsni labības žāvēšanai un kaltēšanai, tabakas ražojamais namiņš, alus darītava, saimniecības šķūnis lopbarībai, divas buļļu kūtis. Pie muižas pleties liels, labi iekopts parks. Blakus parkam dīķis, pa vidu dīķim uzbūvēts dambis, lai lopus varētu ganīt aiz dīķa ganībās. Muižai piederošām ēkām bijuši nosaukumi - Baltā māja un Sarkanā māja. Baltajā dzīvojuši paši mājas saimnieki ar savām ģimenēm, bet Sarkanajā - kalpi ar savējām. Pašlaik Viļķenmuižā ierīkota graudu kalte, glabātuve un maltuve.
Adrese: Limbažu novads, Viļķenes pagasts, Viļķene, pie Dzirnavezera
