Atgāzenes muiža (Fēgezaka muiža, Vegesackshof, Atgahsen)

                                             (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                      (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto)
 

Fēgezaka muižiņa atradās 3,5 verstis (apm. 3,9 km) no Rīgas pie senā Jelgavas ceļa. 17. gs. tā piederēja Lielās Ģildes vecākajam Gothardam fon Fēgezakam, no kura uzvārda radās tās nosaukums, kuru latviskojot radās Atgāzenes muižas vārds, ar kuru arī vēlāk apzīmēja bijušās muižas zemes teritoriju, ko mūsdienās robežo Rīgas – Jelgavas dzelzceļa līnija un Vienības gatve. 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā muiža tāpat kā daudzas citas tuvējās saimniecības tika nodedzināta, 1710. gada lielās mēra epidēmijas laikā mira gan muižas īpašnieks, gan viņa sieva, bet muižiņa, J. K. Broces vārdiem, “pārvērtās postažā”.  Kad 1713. gadā viņu dēls, vārdā arī Gothards, atgriezās no ārzemju ceļojuma, no muižas bija saglabājušies vairs tikai rožu krūmi. Jaunais Fēgezaks panāca valdījuma tiesības uz senāko savu vecāku īpašumu un tā apbūvi. Kopš 1800. gada muiža piederēja tirgotājam Justam Blankenhāgenam, kurš uzcēla jaunu dzīvojamo ēku. Muižas teritorijā bijusi neauglīga, smilšaina zeme, varēts iekopt tikai nelielus sakņu dārziņus. Lielu atspaidu ceļa malā novietotajai muižai devis krogs.

Viena no lielākajām bijušā Atgāzenes muižas kompleksa ēkām atrodas Vienības gatvē. Pati muižas ēka nojaukta salīdzinoši nesen. Tās teritorijā jau 19. gadsimta beigās izveidoja sanatoriju un nervu klīniku, no kuras laikiem palikusi arī esošā kompleksa ēka. Atšķirībā no pilsētas saspiestības un pārblīvētības, Pārdaugavā bija daudz labvēlīgāki dziednieciskie apstākļi, un tur pakāpeniski sāka veidoties visai pilsētai nozīmīgas ārstniecības iestādes. 1897. gadā dakteris Makss Šēnfelds Atgāzenes muižā izveidoja „Šēnfelda nervu klīniku” un sanatoriju „Atgāzene”, kas bija viena no pirmajām šāda tipa medicīnas iestādēm Pārdaugavā. Savam laikam šī ārstniecības iestāde bijusi moderni celta un labiekārtota, tajā bija paredzētas vietas 60 pacientiem. 1903.gadā klīnikā ārstējies arī populārais krievu gleznotājs Mihails Vrubels. Tagad šīs ēkas adrese ir Vienības gatvē 87/89. Vēlāk, 20.gs. 20.-30. gados sanatoriju un nervu klīniku blakusesošajos zemes gabalos turpināja uzturēt daktera radinieki, bet pēc Otrā pasaules kara šeit izveidoja Baltijas kara apgabala kara hospitāļa rehabilitācijas nodaļu.

Pirms vairākiem gadiem veikta kapitāla četrstāvīgās ēkas restaurācija un vienā tās pusē tapusi melni stiklota piebūve. Tagad tā ietilpst biroju kompleksā.

 
Adrese: Rīga, Vienības gatve 87