Īpašnieks pirms agrārreformas
– Emanuels Mencendorfs.
“9.-12. gadsimtā Kuldīgas
pilsētveida apmetne atradās nevis pašreizējās pilsētas vietā, bet gan 3,5
kilometrus uz ziemeļiem lejup pa Ventu. Veckuldīga atradās vēl tagad Ventas
krastā redzama pilskalna pakājē, kur acīmredzot bija ierīkota osta. Pilskalns
atrodas upes krastā uz zemesraga starp Veckuldīgas upītes dziļo gravu un Ventas
senleju. Pilsvieta aizņem vairāk nekā hektāru lielu platību, bet kopā ar
senpilsētu - pāri par 10 hektāriem. Senpilsēta stiepjas veselu kilometru gar
Ventu, par ko liecina šeit zemes slāņos atrastās degušu koku paliekas.
Pilskalnā un senpilsētā konstatēts 1-2 metru biezs kultūrslānis.
Vācu ekspansijas laikā 13.
gadsimta sākumā par ūdensceļu svarīgāks kļuva sauszemes ceļš, kas gāja caur
Kuldīgu un savienoja vāciešu pakļautās prūšu zemes ar Rīgu. Gar šo ceļu vācieši
sāka būvēt nocietinātas pilis; Kuldīgas pils bija pirmā.
1242. gada 19. aprīlī Livonijas ordenis ieguva atļauju būvēt pili pie Ventas. Savu pili ordenis cēla uz dienvidiem no kuršu pils. Līdzīgi kā kuršu pils, arī vācu cietoksnis tika celts Ventas kreisajā krastā pie brasla vietas. Apdzīvotība vēl kādu laiku bijusi arī Veckuldīgā. Vēsturnieks Jānis Juškēvičs uzskatījis, ka Kuldīgas pilsēta dibināta 1252. gadā, kad Kurzemes bīskaps šim nolūkam dāvinājis zemi divu jūdžu rādiusā ap pili. Divas trešdaļas šīs pilsētas zemes ieguva ordenis. 1252. gadā vienu no baznīcām, ko bija paredzēts būvēt Ventavas kuršu apgabalā, sāka celt Kuldīgas pils priekšā. Turpat izsludināja pastāvīgu gadatirgu, un tirdzniecība pārvirzījās no Veckuldīgas uz šo jauno vietu. Šeit - tirdzniecības ceļu krustojumā pie pils arī izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne. 1253. gadā bīskaps atteicās no tiesībām uz Kuldīgas pili un pilsētu; tas nonāca pilnīga ordeņa pārziņā.
Lai gan kuršu Veckuldīga turpināja pastāvēt līdz 14. gadsimta vidum, attīstības priekšnoteikumi labvēlīgāki izrādījās ordeņa Kuldīgai. Arī Veckuldīgas osta jau bija zaudējusi savu nozīmi, jo pēc vācu iebrukuma beidzās arī kuršu intensīvā kuģošana un tirgošanās Baltijas jūrā. Ordeņa Kuldīgai tika piešķirtas tirgus tiesības, līdz ar to tā ieguva zināmu aizsardzību.” (Irēna Bākule, Rātsnami Latvijas pilsētās)
1242. gada 19. aprīlī Livonijas ordenis ieguva atļauju būvēt pili pie Ventas. Savu pili ordenis cēla uz dienvidiem no kuršu pils. Līdzīgi kā kuršu pils, arī vācu cietoksnis tika celts Ventas kreisajā krastā pie brasla vietas. Apdzīvotība vēl kādu laiku bijusi arī Veckuldīgā. Vēsturnieks Jānis Juškēvičs uzskatījis, ka Kuldīgas pilsēta dibināta 1252. gadā, kad Kurzemes bīskaps šim nolūkam dāvinājis zemi divu jūdžu rādiusā ap pili. Divas trešdaļas šīs pilsētas zemes ieguva ordenis. 1252. gadā vienu no baznīcām, ko bija paredzēts būvēt Ventavas kuršu apgabalā, sāka celt Kuldīgas pils priekšā. Turpat izsludināja pastāvīgu gadatirgu, un tirdzniecība pārvirzījās no Veckuldīgas uz šo jauno vietu. Šeit - tirdzniecības ceļu krustojumā pie pils arī izveidojās amatnieku un tirgotāju apmetne. 1253. gadā bīskaps atteicās no tiesībām uz Kuldīgas pili un pilsētu; tas nonāca pilnīga ordeņa pārziņā.
Lai gan kuršu Veckuldīga turpināja pastāvēt līdz 14. gadsimta vidum, attīstības priekšnoteikumi labvēlīgāki izrādījās ordeņa Kuldīgai. Arī Veckuldīgas osta jau bija zaudējusi savu nozīmi, jo pēc vācu iebrukuma beidzās arī kuršu intensīvā kuģošana un tirgošanās Baltijas jūrā. Ordeņa Kuldīgai tika piešķirtas tirgus tiesības, līdz ar to tā ieguva zināmu aizsardzību.” (Irēna Bākule, Rātsnami Latvijas pilsētās)
Adrese: Kuldīga, Dārzniecības iela 13 un apkārtne
