Rāda ziņas ar etiķeti Valmiermuiža (Wolmarshof). Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Valmiermuiža (Wolmarshof). Rādīt visas ziņas

17.06.19

Valmiermuiža (Wolmarshof)

                                             (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)









                                         (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)







                                                                  (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
 



Valmiermuiža savas pastāvēšanas vēsturē ir kļuvusi slavena divreiz. Pirmo reizi var saistīt ar 1762. gadu, kad Krievijas cars Pēteris III šo muižu un zemi ap to par uzticīgu kalpošanu uzdāvināja Pēterim Augustam Frīdriham, Šlēsvigas-Holšteinas-Zonderburgas-Bekas princim (1697–1775), kurš, nogarlaikojies savā Prūsijā, nolēma veikt varoņdarbus, dzīvodams Krievijas galmā Sanktpēterburgā. Tas viņam arī izdevās, īpaši pēc veiksmīgām laulībām ar ietekmīgo Natāliju Golovinu. Dāvana bija ļoti vērtīga, jo Valmiermuiža atradās lielceļa malā, kas savienoja Pēterburgu ar Vāczemi. Te bija pirmais zirgu maiņas punkts, virzoties no Krievijas puses, – gribēdams garām nepabrauksi!
Valmieras tuvumā Viņa Augstība ātri vien uzcēla jaunu pili, bet, galvenais, ierīkoja lepnu medību parku 50 ha platībā. Princis tam deva Hirschgarten vārdu (no vācu val. Hirsch – briedis), bet vietējie to “saīsināja” un pārdēvēja par Iršu dārzu. Tieši tolaik, 18. gadsimta vidū, Krievijas galmā medības arvien vairāk nāca modē, un Iršu dārzs bija zvēriem pārbagāts. Vēlāk šurp atgādāja pat sumbru pāri no Belovežas gāršas Polijā. Medības ilga vairākas dienas, un augstmaņiem bija īsti svētki. Pateicoties augstmaņu izklaides iespējām, Valmiermuižas slava pletās plašumā, un 19. gadsimta vidū tā skaitījās astotā dižākā pils Vidzemē. Viņa Augstība princis Frīdrihs gan tajā uzturējās tikai 9 gadus, tad īpašumu pārdeva un devās uz Igauniju. Tomēr Valmiermuiža iekļuva viņa dzimtas vēsturē, jo prinča mazmazdēlu Kristiānu 19. gadsimtā kronēja par Dānijas karali, bet pašreizējā Dānijas karaliene Margrēte II ir Kristiāna mazmazmeita. Pagaidām gan viņa sava senča bijušos īpašumus vēl nav apmeklējusi.
Pēc Pirmā pasaules kara no pils nekas daudz pāri nebija palicis – tikai skaistais tornītis ar grezniem griestu gleznojumiem (pagaidām tie nav restaurēti, tāpēc ceļotāji torni var apskatīt tikai no ārpuses), muižas parks, dažas saimniecības ēkas un klēts. 1920. Gadā muiža ierīkoja karagūstekņu nometni un vecās prinča celtās ēkas drupas nojauca. Piebūvi atjaunoja un pielāgoja pamatskolas vajadzībām. No 1936. gada te darbojās Valmieras cietuma darba nams, kas Otrā pasaules kara laikā tika pārvērsts atpakaļ par karagūstekņu nometni. Šī ēka pēc tam arī nodega, un drupas tika nojauktas. Palika vienīgi tornītis. Mūsdienās Valmiermuižu slavenu darījis alus. Muižas klēts tagad atjaunota un tajā Valmiermuižas alus darītava ierīkojusi savu veikaliņu, kafejnīcu un alus bāru.

 

Adrese: Burtnieku novads, Valmieras pagasts, Valmiermuiža, Dzirnavu iela 2