Cēsu pilsētas nomalē, Tālavas ielas rajonā, atrodas vēsturiska ēka ar diviem vārdiem – Valentīna muižiņa jeb Florida. Šī vieta liecina par bagātas pilsētas patriciešu dzimtas vēsturi, kas stiepjas līdz 18. gadsimta sākumam. Patriciešu Valentīnu dzimta Cēsu pilsoņu sarakstos parādās 1715. gadā ar ieroču kalēju Kasparu Nikolaju Valentīnu. Pēc Kaspara nāves 1732. gadā ģimene zaudēja valdījuma tiesības uz īpašumu. Tikai 1759. gadā, kad citi jau būtu atmetuši ar roku, viņa dēls – Cēsu Lielās ģildes vecākais un tirgotājs Kaspars Frīdrihs Valentīns – atguva muižiņu, izmantojot restitūcijas protokolu.
19.gadsimta vidū īpašums nonāca Johana Frīdriha Fovelina, rātskunga un mērnieka, rokās, kurš 1847. gadā to iegādājās par tolaik lielu naudu - 800 rubļiem. Vēlāk, 1858. gadā, muižiņu par jau 1700 rubļiem nopirka ievērojamais mācītājs Dr. Pauls Emīls Šacs – personība, kuras ieguldījums latviešu izglītībā un kultūrā ir nenovērtējams. Būdams viens no Latviešu literārās biedrības (pazīstama arī kā Latviešu draugu biedrība) aktīvistiem, viņš rūpējās par latviešu izglītību un kultūru, izdodot pirmās lasāmgrāmatas un dziesmu krājumus latviešu bērniem.
20.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā muižiņa ieguva jaunu vārdu – Florida. Stāvās nogāzes, pakalni un dabiskās pļavas bija tik skaistas, ka cēsiniekiem un tūristiem asociējās ar Amerikas kūrortu. Tā nu Cēsis ieguva savu Floridu, kas kļuva par iecienītu atpūtas un pastaigu vietu.
21.gadsimta 30. gados ēka piedzīvoja gan uzplaukumu, gan traģēdiju. 1933. gadā tā piederēja dakterei Elizabetei Krūms un bija viena no skaistākajām vasarnīcām Cēsīs ar sienu gleznojumiem, kuru autors bija mākslinieks Šprenks. Diemžēl 1933. gada Lieldienu gatavošanās laikā ēkā izcēlās postošs ugunsgrēks, kas iznīcināja gan skaisto vasarnīcu, gan blakus esošo galdnieka Janitēna dzīvojamo māju. 1934.gadā vasarnīcu sāka atjaunot.
Padomju okupācijas gados Floridas muižiņā atradās bērnunams, vēlāk tajā ierīkoja dzīvokļus.
Adrese: Cēsis, Tālavas iela 5/7
