Rāda ziņas ar etiķeti Valdeķu muiža (Waldeck). Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Valdeķu muiža (Waldeck). Rādīt visas ziņas

18.06.19

Valdeķu muiža (Waldeck)


                                                         (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                (Fotografēts 2015.gadā, V.S. foto)
 


Vārds Valdeķi tulkojumā no vācu valodas nozīmē - meža kakts. 1845. gadā muižas īpašnieks Nikolaus fon Koskuls no dažām Aizdzires muižas zemnieku mājām izveidoja Valdeķu muižu, ko uzdāvināja savai laulātajai draudzenei Luizei, dzim. Hānai. Valdeķu muižas pils ēka uzbūvēta 1882. gadā, iespējams, to projektējis Kurzemes arhitekts Teodors Zeilers. Ēkai neparastu noskaņu piešķir barokāli veidotās uzejas kāpnes, kas būvētas 20. gadsimta 30. gados.

20. gadsimta sākumā muiža piederēja sūtnim Eiženam Švarcam. 1931. gadā, to stipri nolaistu, no tēlnieka Arnolda Dzirkaļa par 6 miljoniem latu nopirka Latvijas preses karalis un miljonārs Antons Benjamiņš (1860-1939).

Antons un Emīlija Benjamiņi 30.gadu beigās Valdeķu muižu īsā laikā izveidoja par lauku paraugsaimniecību - "Latvijas lauku pērli". Skaistu ainavu veidoja parks, dīķu kaskāde ar tiltiņiem un paviljoniem.
1941. gadā muiža nacionalizēta, īpašniece E.Benjamiņa deportēta uz Sibīriju. Antons Benjamiņš mira savā Valdeķu īpašumā. Kara laikā pili Benjamiņiem atņēma, bet 1997.gadā dzimta savu īpašumu atguva. Tagadējie īpašnieki - Ilze Stokvuda, Pēteris Benjamiņš, Juris Džordžs Benjamiņš.

Muižā apskatāma Benjamiņu audžudēla Jura Benjamiņa, kurš bija Latvijas pirmais krāsu fotogrāfs, ķīmiķis, filmu fabrikas īpašnieks Kanādā, ceļojumu lielformāta fotogrāfiju izstāde.
Valdeķu muižā agrāk atradās Kandavas pagasta izpildkomiteja, bibliotēka, ambulance.

Adrese:  Kandavas novads, Kandavas pagasts, Valdeķi