Vāgnera muižiņa ir viena no divām muižu
ēkām, kas vēl sastopamas Rīgas vēsturiskā centra daļā. Paslēpusies sētā starp
Krišjāņa Valdemāra, Šarlotes un Aristīda Briāna ielu, muižas dzīvojamā ēka ir
vienīgā no sākotnējā celtņu ansambļa, kas saglabājusies līdz mūsdienām. Pārējās
laika gaitā nojauktas, lai dotu vietu apkārt esošo ielu un māju būvniecībai.
Labi saglabātā koka būve ir studentu korporācijas "Latvia" mītne, kuru 1930.gadā iegādājās pie korporācijas 1926. gadā nodibinātā Filistru palīdzības biedrība. Patlaban daļa telpu izīrētas arī dažādiem uzņēmumiem.
Pašreizējā muižas ēka celta 18. gadsimta otrajā pusē. Sākotnēji saukta par Šarlotes ielejas muižu, no kā savu nosaukumu savukārt vēlāk ieguva blakus esošā iela. Muižas nosaukums mainīts jau 19. gadsimta sākumā, tai nokļūstot daiļdārznieka H. Vāgnera īpašumā. 1816. gadā viņš te dibināja savu uzņēmumu un jau pašā sākumā firma ar nosaukumu “C. H. Wagner” kļuvusi populāra ar sēklu un stādu tirdzniecību lielos apmēros. Vāgnera firma iepazīta gan Vācijā, gan Krievijā. Ar savu dārzkopības produkciju tā apgādājusi tuvus un tālus novadus, arī klientus Sibīrijā un pat Irānā. Firmas īpašnieks daudz ceļojis, uzturējis ciešus kontaktus ar Rietumeiropu un Pēterburgu, pārņemot turienes dārzniecību darba pieredzi. 1839. gadā Kārlis Vāgners bez atlīdzības projektējis un ierīkojis Ķemeru kūrorta parku. Vēlāk šefību pār Ķemeru apstādījumiem uzņēmušies K. Vāgnera dēli, nākamie komercdārznieki. Pirms tam tēvs viņus sūtījis iegūt izglītību Vācijā, Anglijā, Francijā un Beļģijā. 1842. gadā K. Vāgneram piešķirts Rīgas goda pilsoņa nosaukums.
Labi saglabātā koka būve ir studentu korporācijas "Latvia" mītne, kuru 1930.gadā iegādājās pie korporācijas 1926. gadā nodibinātā Filistru palīdzības biedrība. Patlaban daļa telpu izīrētas arī dažādiem uzņēmumiem.
Pašreizējā muižas ēka celta 18. gadsimta otrajā pusē. Sākotnēji saukta par Šarlotes ielejas muižu, no kā savu nosaukumu savukārt vēlāk ieguva blakus esošā iela. Muižas nosaukums mainīts jau 19. gadsimta sākumā, tai nokļūstot daiļdārznieka H. Vāgnera īpašumā. 1816. gadā viņš te dibināja savu uzņēmumu un jau pašā sākumā firma ar nosaukumu “C. H. Wagner” kļuvusi populāra ar sēklu un stādu tirdzniecību lielos apmēros. Vāgnera firma iepazīta gan Vācijā, gan Krievijā. Ar savu dārzkopības produkciju tā apgādājusi tuvus un tālus novadus, arī klientus Sibīrijā un pat Irānā. Firmas īpašnieks daudz ceļojis, uzturējis ciešus kontaktus ar Rietumeiropu un Pēterburgu, pārņemot turienes dārzniecību darba pieredzi. 1839. gadā Kārlis Vāgners bez atlīdzības projektējis un ierīkojis Ķemeru kūrorta parku. Vēlāk šefību pār Ķemeru apstādījumiem uzņēmušies K. Vāgnera dēli, nākamie komercdārznieki. Pirms tam tēvs viņus sūtījis iegūt izglītību Vācijā, Anglijā, Francijā un Beļģijā. 1842. gadā K. Vāgneram piešķirts Rīgas goda pilsoņa nosaukums.
Ar F. Vāgnera vārdu saistās arī tā sauktā
Vāgnera dārzniecība Tukumā. Kā ļaudis runāja, Ezerkauķu māju saimnieks Zēbergs,
par labu naudu pārdevis māla kalnus vācu izcelsmes dārzniekam, nopirka iesala
rūpnīcu, uzbūvēja spirta brūzi un vairākus namus Tukumā. Savukārt dārznieks
Vāgners izveidoja kokskolu, uzbūvēja daudzas siltumnīcas. Vāgnerdārzā bija
vairāk nekā 600 rožu šķirnes, 100 ābeļu šķirnes, 23 bumbieru un 56 plūmju
šķirnes, 27 jāņogu šķirnes, 26 aveņu šķirnes, kā arī dažādas kazeņu, ērkšķogu
un zemeņu šķirnes. Lazdu, mežrožu, rabarberu un sparģeļu stādījumi. Sēru koki
un dzīvības koki. Kā norāda vāciskais dārza apzīmējums «Kunstgärtnerei» –
kokaudzētavā liels īpatsvars bija tieši dekoratīvajiem augiem. Vāgnerdārzs ir
viena no pirmajām un labākajām svešzemju koku kolekcijām Latvijā, kas
saglabājusies līdz mūsdienām. Tagad tur ir atpūtas bāze "Vāgneris" un
ar laiku, pateicoties uzņēmīgiem cilvēkiem, atkal teritorija būs sakopta.
Adrese: Rīga, Šarlotes iela 3
