Braucot no Limbažiem uz Cēsīm, pēc 5 km nonākam krustceļos - pa kreisi tālumā baznīcas tornis, pa labi ceļš aizved gar kapsētu. Ainava nav neko daudz mainījusies kopš 1896. gada, kad Umurgas luterāņu baznīca svinēja savu 400. jubileju. Vai tā ir pareizā gadadiena, droši apgalvot nevar neviens. Arī vēsturnieki šajā jautājumā nav vienisprātis. Daži domā, ka dievnams būvēts vienlaikus ar Vainižu pili - 1349.gadā. Patiesībā, pirmās baznīcas pamati atradušies Vainižu muižas vietā - kādreizējā lībiešu pilskalnā. Umurgas draudze senajos rakstos atrodama jau 14.gadsimtā, kad 1385.gadā minēts Umurgas mācītājs Arnolds Koopmanis.
Tomēr vistuvāk patiesībai nonācis bijušais draudzes mācītājs Heinrihs
Eduards fon Hiršheids. Tieši viņa laikā 1896.gadā notikuma atcerei baznīcā tika
atklāta marmora piemiņas plāksne.
Līdz mūsu dienām
tikai atsevišķi būves elementi liecina par baznīcas vecumu, jo gadsimtu laikā
tā vairākkārt remontēta un pārbūvēta. Kritiskā stāvoklī dievnams bijis 1680.
gadā un, lai neapdraudētu apmeklētājus, slēgta. Nākamajos gados ēka pieredzēja
Ziemeļu kara postījumus un ilgāku laiku bija pamesta novārtā, līdz 1728. gadā
atrasti līdzekļi remontam. 1776. gadā uzcelta piebūve ar 350 sēdvietām un
veikts torņa remonts. 1842. gadā tornis atkal sašķobījies un nojaukts, bet
uzcelts no jauna tikai 1859. gadā. Lielāks remonts baznīcā veikts 1879. gadā,
kopš tā laika ēka ieguvusi tagadējo veidolu un līdz mūsdienām nav būtiski
mainījusi savas aprises.
Mūža nogalē Umurgas draudzes mācītājs bijis
Juris Neikens - latviešu rakstnieks, skolotājs un
luterāņu mācītājs. Latviešu Literārās biedrības biedrs, pirmo latviešu
dziedāšanas svētku organizētājs Dikļos
Adrese: Limbažu novads, Umurgas pagasts
