(Fotografēts 2019.gadā, V.S. foto)
“Kā raksta ugālnieks Osvalds Austens, kurš dzīvojis «Rīdzinieku» mājās līdzās dzirnavām, tad vēl pirmajā pēckara gadā tās bijušas tādas, kā attēlā - ar glītu tornīti, ar koptu fasādi un apkārtni. O.Austens ziņo, ka 1945. gadā dzirnavas, kas nu bijušas pakļautas Ventspils rajona rūpkombinātam, vadījuši to agrākie īpašnieki Olga un Mārtiņš Andriksoni. Tad kādu dienu dzirnavas un līdzās esošās «Sudmalu» mājas tikušas karavīru ielenktas. Dzirnavās strādājošie, tāpat atbraukušie malēji un vilnas kārsēji, trīs diennaktis neesot laisti mājās. Kad «blokāde» beigusies, Andriksoni tikuši arestēti. Paglābusies pienīgi Olgas Andriksones divpadsmitgadīgā meita no pirmās laulības Ausma Šēnberga, kura patlaban dzīvo Salaspilī. Kopš tā laika Ugāles ūdensdzirnavās «saimniekojuši» dažādi saimnieki. Patlaban vienu ēkas daļu aizņem metālapstrādes rūpnīcas «Talmeta» Ugāles cehs, bet vairums telpu neizmantotas, apkārtne nožēlojamāka par nožēlojamu. Vienīgi gleznā Engures upīte skrien kā gadsimtus skrējusi, ar saviem ūdeņiem apglāstīdama iznīcībai izmestās ūdensrata detaļas un ēkas pamatus... Bet ko cilvēki? Ugāles ciema izpildkomitejas priekšsēdētājs A. Ērkšķis tā īsti pārliecināts nav, tomēr savos papīros nevar atrast norādi, ka dzirnavu ēka kādam piederētu. Tātad celtnes nožēlojamās paliekas ir bez īpašnieka. Tomēr Ugālē ir cilvēki, kuri vēlētos ēkas labā kaut ko darīt. Jaunieši pat pāris reizes rīkojuši talkas apkārtnes un telpu sakopšanai. Taču ar tām vien jau sākotnējo izskatu neatgriezt... Ko darīt? Varbūt kāds zina gudru padomu... “ (“Padomju Venta”, 29.06.1989)
Mūsdienu interneta vietnes piedāvā informāciju, ka Ugāles dzirnavas 1933.gadā nopostījis ugunsgrēks. Nevaru 100% apgalvot, bet man liekas, ka tā ir nepatiesa informācija. Neviens 1933.gada laikraksts neziņo par ugunsgrēku dzirnavās.
Adrese: Ventspils novads, Ugāles pagasts, Dzirnavas
