(Fotografēts 2017.gadā, V.S. foto)
.JPG)
.JPG)
.JPG)
Muiža
pirmo reizi minēta 1528. gadā, kad to ieguva Rīgas patricietis A. Toravests
(Thor Avest), kura dzimtai muiža piederēja līdz 17. gadsimta vidum. No šīs
dzimtas uzvārda izveidojās muižas nosaukums Strassen (arī Trasten), kas laika
gaitā pārveidojās par latvisko Strazdumuižu. Vēlāk, no 1764. līdz 1781. gadam
muižiņa piederēja baronam Voldemāram fon Budbergam, no kura 18. gadsita beigās
to nopirka Lielās Ģildes vecākais Hermanis fon Fromholds. Pēc viņa nāves muiža
pārgāja Hermaņa atraitnes Dorotejas fon Fromholdes pārziņā. Ap 1790. gadu uz
muižas zemes, Juglas ezera augstākajā krastā, ko ieskāva smilšaini un
pārpurvojušies līdzenumi un pļavas, tika izveidots angļu stila ainavu parks, ko
muižas īpašniecei par godu iesauca par “Dorotejas līksmi” (vāc. Dorotheens Lustwaaldchen
– Dorotejas prieka, līksmības birzīte). Muižas parks bija populāra rīdzinieku
atpūtas un pastaigu vieta, pastāvēja iespēja doties laivu izbraucienos pa
Juglas ezeru. 19. gadsimta sākumā muiža atkal mainīja īpašnieku - šoreiz par to
kļuva Bērenss fon Rautenfelds. No 1816. gada muižā sāka saimniekot Rīgas
rātskungs Georgs Ludvigs Štopelbergs un “Dorotejas līksme” tika pārsaukta par
Strazdumuižas parku. 19. gadsimta 20-os gados Strazdumuižu ieguva rūpnieks J.
T. Pīlavs (Pihlaus), kas muižā 1827. gadā izveidoja kokvilnas vērpšanas un
krāsošanas manufaktūru, kas darbojās līdz 1915. gadam, viņa darbības rezultātā
muižas parka teritorija samazinājās, tas sāka zaudēt savu krāšņumu. Pašlaik
Strazdumuiža pieder Latvijas Neredzīgo biedrībai. Ir saglabājusies 18. gadsimta
70-os gados celtā dzīvojamā ēka, kas ir senākā celtne Strazdumuižā, un 1805.
gadā celtais dārznieka namiņš. Senajā muižas parkā vēl joprojām kuplo gandrīz
200 gadus vecais kastaņkoks, liepas un dižozols.
Adrese: Rīga, Juglas iela 14
