Rāda ziņas ar etiķeti Thielenhof) Auru pagastā. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Thielenhof) Auru pagastā. Rādīt visas ziņas

23.07.20

Tīļumuiža (Tīļu muiža, Tilenhof, Tielenhof, Thielenhof) Auru pagastā




                                         (Fotografēts 2020.gadā, Līgas Landsbergas foto)

1988.gada “Komunārs” raksta: “Man pagadījies dzīvot tajās mājās - vecajā Zemgales sētā Ošukalnos —, kuru senais nosaukums bijis Tīļu muiža. Tās īpašnieks bija barons Aleksandrs Štempelis. Par šo baronu tad arī Augusts Deglavs sarakstījis savu «Veco pils kungu». To varētu uzskatīt par pirmo nozīmīgāko garo stāstu latviešu literatūrā. Protams, A. Deglava nozīmīgākais darbs ir triloģija «Rīga». Tas ir kultūrvēsturisks romāns.Tajā attēlota zemnieku, visā pilnībā Rīgas aristokrātijas un strādnieku dzīve pagājušajā gadsimtā, šis darbs izdots vairākos izdevumos. Par vērtīgu savā laikā tika uzskatīts romāns «Zeltenīte».
Par nožēlošanu, kad es ierados šajās vecajās mājās, tad neatradu ne raksta galiņu, kas dotu liecību par šo muižu vai par baronu Štempeli, kā arī vairs neizdevās sastapt nevienu cilvēku, kas šajā muižā būtu strādājis. Tā kā A. Deglavs aprakstījis laikmetu ap 1860. —1870. gadu, tad tīri dabiski, ka klaušu laiku zemnieki jau bija viņā saulē. Izdevās noskaidrot tikai to, ka «vecā pilskunga» muižiņa - tā saucamā Tīļu muiža - nav bijusi liela pēc platības. Tajā ietilpuši  Ošukalni, Garlauku un Lapiņu mājas un vēl 20 hektāri no Tīļu mājām (tajā laikā pastāvējusi gan Tīļu muiža, gan tāda paša nosaukuma mājas). Vēl A. Štempelim piederējis Elku kalns pie Zebrus ezera, domājams, kā medību objekts. Un pļavas gar Ālaves upi aiz Krimūnu ciema Grāveru mājām, pretī Pluņķiem. Aramzemes platība bijusi tikai ap 65—70 hektāriem. Tīļu muižā pats kungs arī dzīvojis, te bijusi viņa rezidence. Vēlāk noskaidroju, ka baronam piederējušas arī Bīlasta un Plepīšu muižas. Tās tagad atrodas Dobeles augļkopības izmēģinājumu saimniecības teritorijā. Tur bijušas lielas platības un daudz zemnieku, kuri kalpojuši muižai kā klaušinieki. Precīzu datu, kad Štempeļa muižas ēkas celtas, man nav. Ošukalnos gan glabājas vēl metāla emblēma, kas datēta ar 1827. gadu (Rossijskoje obščestvo gosstrah). Ja tā, tad Tīļu muižai, tagadējiem Ošukalniem, ir 161 gads. To var uz skatīt par vecāko koka muižas ēku, kas vēl uzglabājusies no klaušu laikiem, kaut gan laika zoba stipri sagrauzta. Vairākas saimniecības ēkas Tīļu muižā celtas no māla kleķa. Izmantoti arī laukakmeņi. Tāpat pie mājām ir pāri par 100 gadu vecs ābeļu dārzs. Šķirnes nav izcilas, bet simtprocentīgi salcietīgas.
A. Deglavs dzimis 1862. gada 9. augustā Šķibenieku (agrāko Plepinieku) Vīgantos, kur viņa tēvs bijis par saimnieku. Tagad Šķibes ciema vairs nav, tas pārdēvēts par Austrumu ciemu. Vīganti jau sen ieskaitīti Auru ciemā. Bet senāk te ienāca tāds ķīlis no Šķibes pagasta. Pēc tēva nāves saimniekošanu pārņēma nākamais rakstnieks, bet pie sirds tā viņam nebija. Tāpēc A. Deglavs devās uz Rīgu. Tur strādāja par vienkāršu strādnieku kokzāģētavā un, cik iespējams, nodarbojās ar rakstniecību. Pamazām šīs iespējas paplašinājās, radās līdzekļi, un pēc tam viņš varēja pilnīgi nodoties literatūrai. Rakstnieks ir beidzis Auru pamatskolu, 25 gadus nodzīvojis Vīgantos, tādēļ visā pilnībā uzskatāms par mūsu novadnieku. 1977.gadā Vīgantos ieradās vēsturnieks Sigurds Ziemelis. Viņš stāstīja, ka pašreizējā Vīgantu dzīvojamā māja esot 50 gadus veca, tātad celta 1927. gadā. Vecā Vīgantu dzīvojamā ēka atradusies aiz tagadējiem Mazvīgantiem. Tur tad bijušas īstās rakstnieka dzimtmājas. Vērpju kapos apglabāta A. Deglava māte Katrīna Amālija Deglava, tēvs guļ Kuldīgas kapsētā. Pirms dažiem gadiem Vērpju kapos bija noticis vandālisma akts: 17 kapu pieminekļi un plāksnes tika apgāzti un izsvaidīti. Arī rakstnieka mātes piemineklis bija apgāzts. Par to ziņoju Krimūnu ciema izpildkomitejas priekšsēdētājam. Piemineklis no jauna iebetonēts. Ja kādam gadās apmeklēt Vērpju kapsētu, tad, izejot cauri zvanu tornim un paejot gabaliņu uz priekšu, pa kreisi atradīsiet A. Deglava matēs kapu. Rakstnieks miris ar sirdskaiti 1922. gada 3. aprīlī, apglabāts Rīgā, Meža kapos. Tur uzcelts tēlnieka Karļa Jansona veidotais kapa piemineklis.”

Adrese: Dobeles novads, Auru pagasts