Muiža 1564. gadā piederējusi Heinriham Ulenbrokam. 1624. gadā muiža piederējusi Jurgenam Aderkasam, bet 1646. gadā – Hansam Engedesam. Tāpat kā Dunti, kopš 17. gadsimta 70-iem gadiem Tūju pārņem fon Dunteni. Līdz mūsdienām pārbūvētā veidā saglabājies viņu celtais kungu nams, kurā 1919. gadā iekārtota skola ar dažām klasēm, bet 1925.gadā tā darbojas kā pilna pamatskola.
Arnis Terzens
delfi.lv raksta: “Tūjas pusē bija arī tāds barons Mengdens. Barona Mengdena
meitu jaunībā iekārojis kāds Austrijas armijas virsnieks, uzvārdā Beize. Beigās
apprecējis arī, turklāt pārcēlies uz dzīvošanu tagadējās Tūjas teritorijā,
barona muižā Tobenhofā. Taču tā izveidojās, ka nekāda ilgā dzīvošana viņam ne
Tūjā, ne vispār šajā pasaulē vairs nav sanākusi. Izrādās, tas Beize bijis ļoti
negants, itin nemaz nav cienījis vienkāršos cilvēkus, latviešus kā tādus. Lai
nu tagad paliek neatklāti tie viņa briesmu darbi, kas gan laikam patiešām
bijuši briesmīgi, jo bijušais Austrijas armijas virsnieks Beize bijis pirmais,
ko Latvijas atbrīvošanas cīņu laikā 1918. gadā latvieši šajā pusē pielikuši pie
sienas. Knaukš – un gatavs. Bet no kopdzīves ar barona meitu viņam bijis dēls
Burhards Beize, kurš savukārt laidis pasaulē barona mazmazbērnus – Mārīti un
Daini, kuri šodien turpat apkaimē vien mītot. Mārīte, piemēram, akurāt tā pašā
nama augšstāvā, kur apakšā veikalā saimnieko Rūta Kalniņa.
Bet pati barona
meita Tūjā dzīvojusi līdz pat 50-to gadu beigām. Vēl tagad daudzi atceras ne gluži
izcilo skatu pēckara gados: barona meita sēž kārna zirdziņa vilkta pajūga
priekšā, bet pats pajūgs faktiski ir tikai viena 200 litru ietilpīga muca. Un
tajā mucā degviela, ko darba kārtībā barona meita regulāri piepildījusi
Viļķenes MTS un tad vedusi Tūjas mehanizatoriem. Ne jau izsmieklam par to tagad
minēts, nē – nekādā gadījumā, bet skaudri skumjā fakta konstatācijai par tās
pasaules godības straujajām pārmaiņām.”
Adrese: Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts, Tūjas skola
