Pirmo reizi oficiālajos dokumentos Ainaži
minēti jau 1564. gadā kā kroņa īpašums. Vēlāk tas nonāk Svētciema muižas
pārvaldē.
1800. gadā
Ainažu ciemu ar muižu (zemi) atdalīja no ieķīlātās Svētciema muižas un to
ieguva Mazstraupes īpašnieku baronu Meiendorfu dzimta. Ap to laiku te jau bija
četras klaušu mājas – „Dreimači”, „Pittaki”, „Pelmes” un „Sapati”. No 1848.
gada Ainažu muiža kopā ar Vecsalacu piederēja kambarkungam baronam Aleksandram
Meiendorfam. 1854. gada 20. oktobrī viņš Ainažu muižu par 23000 rubļu pārdeva
Maksimilianam fon Adlerskronam, kurš savukārt muižu izrentējis Bavārijas
mežkungam Aleksandram Volfam. Rentes līgumā, kas tika noslēgts 1856. gada 6.
oktobrī uz 50 gadiem, noteikts, ka rentniekam Volfam jāuzlabo muižas darbība.
Tā radās vēl virkne klaušu māju – „Indes”, „Baloži”, „Ramaņi”, „Menģeļi”,
„Untes”, „Puriņi” un „Kaktiņi”, kā arī neliela koka muižas ēka. (Tā nodega 1944.
gada septembrī, un tajā vietā Parka ielā 1966. gadā uzcēla jauno Ainažu
pamatskolu). Tātad rentniekam Volfam bija jāuzceļ krogs Pērnavas ceļa malā un
stikla fabrika. To visu viņš arī paveica. Ar atļauju viņš uzcēla māju arī pats
sev, kuru sauca par „Balto muižiņu”, un kur dzīvoja ar savu ģimeni. (Pēc II
pasaules kara darbojās Ainažu pamatskola).
1876. gadā
Ainažus vairāksolīšanā par 60050 rubļiem savā īpašumā uz laiku ieguva grāfs
Augusts Mellins. Bet pēdējie muižas īpašnieki bija fon Striku dzimta.
Adrese: Salacgrīvas novads, Ainaži, Kr.Barona iela 4
