Superdentes muiža (Supurdentes muiža, Superintendentenhof)

                              

                                                         (Fotografēts 2024.gadā, Līgas Landsbergas foto)
 

  Muiža bija kādreizējā Jelgavas superintendanta materiālā bāze, kas ļāva viņam dzīvot labāk nekā ļāva kroņa amata alga. Par nelielo muižiņu rūpējies pārvaldnieks Ernests Elke. Muižai pierošās zemnieku mājas bija izkaisītas abos Lielupes krastos. 1900.gada adresu grāmatā teikts, ka muiža nodota Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcai. Tās rentnieks kopš 1879.gada bijis J.Gefkens.

Kungu māja bijusi diezgan vienkārša, bet samērā liela koka māja. Pēc Otrā pasaule kara tajā dzīvojuši dažādas izcelsmes ļaudis, kas to pavisam nodzīvojuši. Ēka pilnībā noplēsta 1950-to gadu beigās vai 1960-to gadu sākumā. Par mājas vietu sākumā liecināja vareni ceriņu krūmi, bet kolhozā laikā, meliorējot zemi, izplēsa arī tos. Muižas vietā palika tikai divas liepas. Muižas kūts kolhozam kalpoja par govju fermu.

 

Superdentes muiža bieži pieminēta Jelgavas un Zemgales atbrīvošanas kauju sakarā 1919.gadā. “Latvijas Vēstures institūta žurnāls” 1938.gadā raksta: “Dzelzsdivīzijas komandieris majors Bišofs pavēlēja 2. pulkam kopā ar 3 vieglām baterijām, 1 esk., 1 bruņ. auto, 1 ložm. rotu un 1 pionieru rotu turēt ar priekšgrupām pozīcijas no Plakaniešiem līdz lielajam purvam pa kreisi no šosejas, bet galvenos spēkus novietot rajonā Zoslēni-Katrīnas muiža-Garozas muiža, Pastiprinātam 1. kājn. pulkam ar galveniem spēkiem
novietoties Ozolu muižas rajonā. Divīzijas rezervē novietoties 3. kājn. pulkam kopā ar 3 baterijām Frank-Sesavas rajonā, jēģeru bataljonam — Superdentes muižas rajonā, bet Rosbaha nodaļai, ķavalerijas pulkam, Luca ložmetēju bataljonam un smagai artilērijai — Jelgavā.”

Mūsdienās šīs muižas vārds iemūžināts kādā mājās ražōtā kečupā, jo šīs muižas vietā tagad dzīvo Saulāju ģimene, kura šo kečupu ražo no pašu audzētiem tomātiem.

 

Adrese: Jelgavas novads, Jaunsvirlaukas pagasts