Rāda ziņas ar etiķeti Spilves lidosta. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti Spilves lidosta. Rādīt visas ziņas

02.02.20

Spilves lidlauks un aviācijas aizsargu nams


                                                     (Spilves lidostas ēka 1938.gadā)
                                                         (Lidostas 1955.gada foto)
                                                                       


                                 (Spilves aviācijas aizsargu nams tā celšanas laikā 1936.gadā un 1937.gadā)

                                                                         (Fotografēts 2018.gadā)
 
                                                    (Fotografēts 2021.gadā, V.S. foto)

1938.gada aprīļa “Policija” raksta: “Gaisa satiksmi caur Rīgu ar ārvalstīm atklāja 1924. gadā. Gaisa osta Spilvē iesākumā bija pavisam primitīvi iekārtota. Mitrās pļavas lietainā laikā tā pārplūda, ka lidot varēja ar pārtraukumiem. Satiksmi uzturēja vācu-krievu sabiedrība «Deruluft» virzienā Rīga—Tallina—Leņingrada un Rīga—Kauņa—Karalauči —Berlīne. Pasažieru skaits nebija liels, jo tad vēl šaubījās par satiksmes drošību, nebija vēl uzticības satiksmes lidmašīnai. Arī bez laba un kārtīgi ierīkota aerodroma vislabākā lidmašīna nespēja veikt tai uzticētos pienākumus. 1928. g. aerodromu drenēja, attiecīgi palielināja un saveda piemērotā stāvoklī. Labai gaisa ostai jāatbilst tādiem noteikumiem, lai tā būtu piemērota lidmašīnu nosēšanai un startēšanai  dienā un naktī, labā un sliktā laikā, miglā, ziemā, vasarā un rudenī. Rīgas gaisa ostu pēc apmēriem un patreizējā stāvokļa var uzskatīt par vienu no labākām ziemeļu Eiropā. Ka tas tiešām tā ir, to redzam, kā Rīgā lidmašīnas varēja pieņemt un nolaist pie katriem laika apstākļiem, ko dažreiz nevarēja kaimiņu valstu ostās. Paredzams, ka sakarā ar pieaugošo gaisa satiksmi,  ostu paplašināt. Pakāpeniski sāka būvēt telpas gaisa satiksmes sabiedrībām, admini strācijai, plašus angarus, benzīna un eļļas pildstacijas, ūdensvadus  un izbūvēja piebraukšanai šoseju. Ar 1932 g. Polijas gaisa satiksmes sabiedrība «Ļot» atklāja satiksmi Rīga-Tallina un Rīga- Viļņa. Ar 1937. g. vācu-krievu sabiedrība «Deruluft» izbeidza darbību, bet to pārņēma vācu gaisa satiksmes sabiedrība «Lufthanza». 1937. g. 1. jūnijā satiksmi atklāja zviedru-krievu gaisa satiksmes sabiedrība «Aero transport» un uzturot satiksmi starp Rīgu-Stokholmu un Rīgu- Maskavu. Pirmā Latvijas gaisa satiksmes līnija tika nodibināta 1937. g. starp Rīgu un Liepāju. Darbību atklāja 15. jūnijā ar 2 modernām divmotorīgām divplākšņu lidmašīnām. Lidmašīnā vietas 7 pasažieriem, bagāžai, pastam  un pilotam. Lidotāja kabīnē novietoti vismodernākie aeronavigācijas instrumenti un visu lidošanas laiku lidotājs uztur pastāvīgus sakarus ar Rīgu un Liepāju, kas atļauj lidot naktī, miglā un mākoņos. lerīkots arī prožektors un citas signālizācijas, kas atļauj nolaisties tumsā un naktī. Parastais ātrums 220 km stundā . Mūsu lidmašīnas tik drošas, kā vienam motoram pārtraucot darbību, otram strādājot var sasniegt vajadzīgo aerodromu. Lidojuma ilgums Rīga-Liepāja 50 minūtes. Pirmais darbības gads deva lielus panākumus. Laikā no 15. jūnija līdz 15. oktobrim reģistrēti 2173 pasažieri. Lidojumi notika bez kādām klizmām. Arī cenas ziņā nav daudz dārgāk, kā braucot vilcienā, bet kur tad nu ātrums un ērtības . Patlaban sagatavo otru gaisa līniju Rīga-Krustpils-Daugavpils.
Sākot ar šogadu satiksme risināsies nepārtraukti visu gadu. Pieņemoties pasažieru kustībai, gaisa līnijām pavairojoties, trūka piemērotu telpu un nebija iespējams apmierināt dibinātas pasažieru, satiksmes sabiedrību un administrāciju prasības pēc visprimitīvākām ērtībām. Tāpat nebija iespēja ārvalstu pasažierus — caurbraucējus nodalīt no pārējiem pasažieriem un gaidītājiem, jo satiekoties varēja izdarīt visādas nelikumības. Visu to vērā ņemot, pasta un telegrāfa departaments pēc arhitekta D. Zariņa projekta ceļ divstāvu mūra ēku gaisa ostas administrācijas un pasažieru vajadzībām. Ēka atbilst visām jaunlaiku gaisa satiksmes pasažieru ēku prasībām, piemērota mūsu apstākļiem un pasažieru skaitam. Bez tiešām dienesta telpām ir paredzētas telpas restorānam, pārnakšņošanai, pastam, frizierim, laikrakstu kioskam, izziņu birojam, ārstam, muitai, gaisa satiksmes sabiedrībām,  kasei un policijai ar logiem uz aerodromu ar labu pārskati. Telpu iekārtojums tāds, lai vietējie satiksmes pasažieri nesastaptos  ar  tranzīta pasažieriem. Tranzītpasažierus varēs novietot atsevišķās telpās un tie būs viegli uzraugāmi. Ēku paredzēts nodot publikas lietošanai  š. g. jūnija mēnesī.”
“Latvijas Kareivis” 1938.gadā informēja: “Šinīs dienās Rīgas gaisa ostā nobeigta jaunās administrācijas un pasažieru ēkas jaunbūve. Ērtās un gaišās telpās jaunbūvētā namā vakar pārvietojās muitas un policijas pārstāvji, kā arī Pasta un telegrāfa departamenta Valsts gaisa satiksmes un ārzemju privāto gaisa satiksmes sabiedrības biroji. Jaunā ēkā sācis darboties arī restorāns gaisa ostas pasažieriem.”
Arī starpkaru laikā Rīga un tās lidosta Spilvē bija nozīmīgs tranzīta punkts gaisa satiksmē starp Eiropas rietumiem un austrumiem, kā arī Skandināvijas virzienā. 30. gadu beigās vasaras sezonā dienā no lidlauka pacēlās vai nolaidās astoņas lidmašīnas un tika apkalpoti ap 150 pasažieriem – tam laikam tas nebija slikts rezultāts. Satiksmi uzturēja ar Berlīni, Helsinkiem, Stokholmu, Maskavu, Varšavu un Liepāju. Vajadzība pēc pieklājīgas lidostas celtnes Spilvē nobrieda jau 30. gadu sākumā. 1938. gadā pēc arhitekta Dāvida Zariņa projekta sāka celt funkcionālisma stila ēku.
Iekārtojuma ziņā jaunā lidosta tiešām bija tam laikam moderna. “Jaunā ēka varēs cienīgi nostāties blakus ikvienam Vakareiropas šādas ēkas paraugam,” apgalvoja avīzes.  Diemžēl ulmaņlaiku Spilves lidostas mūžs bija ļoti īss. Normālu tās darbu ļoti drīz pārtrauca Otrais pasaules karš, tad padomju okupācija, bet 1941. gada 22. jūnijā – jau pirmajā vācu – padomju kara dienā – jaunbūvēto ēku sagrāva uzlidojumā.  Kara gados to sāka atjaunot, taču 1944. gada rudenī, vāciešiem atkāpjoties, saspridzināja vēlreiz. Atlikušās drupas novāca 50.gados, ceļot visiem labi zināmo staļinlaiku Spilves lidostu. (no la.lv)
Spilves lidosta, sākumā saukta par Spilves gaisa ostu (1928 – 1940), vēlāk – par Rīgas centrālo lidostu (1954 – 1975), bija Latvijas galvenā lidosta līdz 1975. gadam, kad tika atklāta lidosta "Rīga".
Vēl pirms jaunās lidostas ēkas atklāšanas 1938.gadā, 1937.gadā Spilves teritorija tika uzcelts un atklāts Spilves aviācijas aizsargu nams. Iespējams, ka šis nams, tāpat kā pati lidostas ēka, kara laikā tika sagrauts. Bet 1937.gada avīzes raksta: “Spilves aerodromā Rīgā sestdien atklāja jauno aizsargu aviācijas mītni. Atklāšanas svinībās ieradās sabiedrisko lietu ministrs A.Bērziņš, izglītības ministrs A. Tentelis, tieslietu ministrs H. Apsītis, armijas komandieris ģen. K. Berķis, Rīgas pilsētas galva R. Liepiņš, daudzi valsts iestāžu un saimniecisko organizāciju vadītāji. Jauno mītni iesvētīja aizsargu aviācijas mācītājs Stange. Mītni atklājot, sabiedrisko lietu ministrs A. Bērziņš teica uzrunu un jaunā nama atslēgu nodeva aizsargu aviācijas priekšniekam J. Ērglim. Reizē ar jaunās mītnes atklāšanu aizsargu lidotāju saime saņēma Rīgas pilsētas dāvanu — jaunu lidmašīnu, ko aizsargu aviācijai nodeva Rīgas pilsētas galva Liepiņš. Sekoja jaunās mītnes apskate un aizsargu lidotāju demonstrējumi. Izglītības ministrs  A. Tentelis jaunās mītnes izdaiļošanai dāvājis mākslinieces Zariņas gleznu.” (Zemgales balss, 04.10.1937)

Adrese: Rīga, Daugavgrīvas iela 140