Skursteņmuiža (Skursteņu muiža, Schorstädt)

                                      (Fotografēts 2018.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Jelgavas rajona Sesavas pagastā atrodas Skursteņmuiža. Kā stāsta vietējie, nosaukums cēlies no tā, ka te bieži sastopami apvalkdūmeņi (manteļskursteņi) - gan bijušajā muižā, gan ap­kārtnē: mācītājmuižā, Ozolkrogā, Rozentālos u. c. Šai apdzī­votajai vietai agrāk izmantots arī vāciskais nosaukums - Šorštate.

Trīs gadsimtus no 1508.gada muiža atradusies Heinriha Klopmaņa (kas novadu saņēmis kā dāvanu par piedalīšanos karā pret Krievijas caru Ivanu III) dzimtas valdījumā. 19.gadsimta sešdesmitajos gados to nopirka Pēterburgas notārs Hermanis Ernsts Konradijs (1819-1888) un sāka te iekārtoties. Kādreizējo 38 m garo kungu mā­ju nodedzināja 1915. gadā, tagad tās vietā redzams tikai pa­grabs. Konradiju dzimta muižā saimniekoja ar panākumiem, ap 1938. gadu visas vajadzīgās ēkas bija uzceltas un arī parādu vairs nebija. Dzīvot gan nācās bijušajā pārvaldnieka mājā, kas ar pildrežģi jumta stāvā saglabājusies vēl tagad. Un, kā jau Skursteņmuižā, tajā ir bijuši divi apvalkdūmeņi. Skursteņmuižā mui­žas pārvaldnieka ģimenē ir dzimis ar Triju Zvaigžņu ordeni ap­balvotais pulkvedis leitnants Alberts Rumba (1892-1962), Lat­vijas Fiziskās kultūras un sporta komitejas ģenerālsekretārs. Tur­klāt Alberts Rumba bijis rekordists ātrslidošanā un Latvijas pir­mais olimpietis, divkārt piedalījies Olimpiskajās spēlēs, izsūtīts uz Amūras apgabalu, bet apglabāts Ziepniekkalna kapos Rīgā.

   Muižas apbūves kompleksā (19. gs. 1. puse) blakus pārvald­nieka mājai apskatāms t. s. baltais ērbēģis, aiz tā klēts-kalte, vēl tālāk - no sarkanajiem ķieģeļiem celtā kalpu dzīvojamā ēka. Diemžēl būves tiek demolētas. No staļļa saglabājusies tikai puse, nav arī vairāku šķūņu. Laidara drupu stūrī atrodams akmens ar rūpīgi ie­kaltu uzrakstu vācu valodā: simbols cildenam priekam.

   Muižas parkā varens dižozols 5,35 m apkārtmērā. Šajā kokā 1914. gadā 5-6 m augstumā bija ierīkota platforma, kur kungiem dzerot kafiju, varējuši novietoties ap 20 cilvē­ku. Vācijā dzīvojošais, bet Skursteņmuižā 1926. gadā dzi­mušais Hermanis Konradijs - ja numurētu Hermanis IV - atceras, ka arī viņam bijusi kāda maza platforma, kur viņš mielojies ar ērkšķogām un pēcpusdienās paklausīgi gulējis diendusu, kā to licis tēvs, kurš Kēnigsbergas universitātē studējis lauksaimniecību.

   Par vairākiem bijušajiem muižas dārziem saglabājušies ti­kai nostāsti. Viens no tiem ir šāds: laikā, kad Latvijā tomāti vēl netika plaši audzēti, tos dēstīja siltumnīcā, bet muižas dārznieks ļāvis kalpu sievām siltumnīcā strādāt tikai tik ilgi, kamēr tomā­ti bijuši zaļi. Tāpēc sievas nekādi nevarējušas saprast, kāpēc jā­audzē tik negaršīgi dārzeņi.

   Pagasta augstākā vieta esot Skursteņkalns, kuru 1860. gadā, rokot dīķi, esot uzbēruši dzimtcilvēki, zemi sane­sot ar priekšautiem un savedot ar ķerrām. Tam apkārt izrakts kanāls. Tā pamatne esot grantēta, un tur ierīkota kungu peldē­tava, bet krastā uzcelta būdiņa, kur pārģērbties. Kalna virsotnē izvietoti galdiņi un rīkotas dzīres.

   No Skursteņkalna uz ZR atradies mazs, vilkābelēm aizau­dzis uzkalniņš. Vēl 1967. gadā stāstīts, ka te esot zviedru kara­vīru kapu vieta. Tam var ticēt, jo 1701. gadā Skursteņmuižā uzturējies Zviedrijas karalis Kārlis XII, kas ar saviem karapulkiem devies uz Jelgavu.

   Ap 30 m no mājām bijis vēl Mīlestības kalns 4,5-5 m dia­metrā. Kādreiz tur varēja ēnā pasēdēt un arī pamīlēt, bet tagad kalns norakts. Tālāk mežā atrodas muižnieku kapi. Sā­kotnēji tie veidoti pļavā, tad gar ceļu iekopta aleja un apkārt kapsētai apļa formā iestādīti koki. Pašreizējais mežs gan uzau­dzis pats. Jau sākotnēji kapus aptvēris grāvis, jo te izsenis bijis augsts gruntsūdens līmenis. Bijis arī krūmu dzīvžogs ar koka vārtiņiem, bet tas līdz mūsdienām nav saglabājies. Šajā vietā ap­glabātas 9 personas, ieskaitot jau minēto H. E. Konradiju, kura mazmazdēls 1992. gadā te uzstādīja krustu, kapus sakopa un 1993. gadā par jaunu iesvētīja. Dzirdēti nostāsti par balto aunu, kas bieži pie kapsētas ceļa redzēts skrienam, neatstājot pēdas pat svaigā sniegā. Tas pārlēcis pāri grāvim kalna virzienā un cilvēka balsī saucis: "E, ka mani nenoķēri!".

  Otrā pasaules kara laikā muižas klētī bijis hospitālis, kas bijis pārpildīts ar ievainotiem padomju karavīriem. Katru dienu tur tika gatavoti 10 zārki, bet mirušie vesti kaut kur projām. Piecdesmitajos gados te bijuši izmitināti no Sibīrijas atgriezušies lietuvieši, kurus Padomju okupētā Lietuva nepieņēma. Te atradušās 15 ģimenes.

Adrese:  Jelgavas novads, Sesavas pagasts, Skursteņi