Skaistkalnes klosteris

                                            (Fotografēts 2014.gadā, Līgas Landsbergas foto)

Jezuītu klosteris Skaistkalnē dibināts 1677. gadā. No 1774. gada līdz 1929. gadam Skaistkalnes Dievmātes svētnīcu un draudzi apkalpoja katoļu priesteri. 1929. gada 30. novembrī baznīcu pārņēma Svētā Franciska Kapucīņu Ordenis, kura mūki ļoti veiksmīgi ar lieliem panākumiem garīgajā aprūpē vadīja Skaistkalnes draudzi līdz klostera likvidēšanai 1949. gadā, mūkus apcietināja un vēlāk izsūtīja uz Sibīriju.

Klostera brāļi daudz darījuši glābdami un slēpdami padomju okupācijas varas vajātos cilvēkus, gan nacionālos partizānus, gan vienkārši Latvijas un Lietuvas cilvēkus. Starp glābējiem minami klostera tēvi Kārlis fon Gumpenbergs, Jānis Pavlovskis, Miķelis Kļaviņš, Miķelis Jermacāns, Kārlis Kiseļevskis, par kuriem arī rakstīts 2017.gadā izdotajā grāmatā “Latvijas klusie varoņi”.

Padomju darbinieki nozāģēja krustus, nodauzīja cilni pie ieejas, sadalīja klostera mantu un iespējams, ka sadedzināja seno un izcilo klostera bibliotēku. 1950. gadā klostera ēkā tika ierīkota ambulance, vēlāk – slimnīca, kas tur darbojās līdz 1974. gadam. 1990. gadā klosteris tika atdots likumīgajai īpašniecei – baznīcai. 1991. gadā Restaurācijas institūts vēl veica klostera ēkas izpēti un sagatavoja tās glābšanas ieteikumus. Pamatu nosēšanās ir izraisījusi stipru sienu plaisāšanu, sabrukušas vairākas velves pirmajā stāvā, otrajam stāvam vairs nav pārseguma. Kopš 2002. gada Skaistkalnē saimnieko paulīniešu ordeņa tēvi. Viņu skatieni vēršas uz savu priekšteču – jezuītu un kapucīņu – seno mītni, jo klosterim ir nepieciešamas telpas, bet konkrēta risinājuma pagaidām nav.
Nav zināms vai klostera bibliotēku iznīcināja sadedzinot vai 1949. gadā izveda uz Bausku un vēlāk izdalīja pa slēgtajiem fondiem LPSR Zinātņu akadēmijā un citur. Laiku pa laikam atklātībā parādās grāmatas ar Klostera zīmogu-krusts, kuru satvērušas un tur divas rokas.

Adrese: Vecumnieku novads, Skaistkalne, Slimnīcas iela