Siguldas muiža (Segewold)

                                             (Fotografēts 2012.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                            (Fotografēts 2017.gadā, Līgas Landsbergas foto)

                                                                   (Fotografēts 2023.gadā, V.S. foto) 

                                                                  (Fotografēts 2024.gadā, V.S. foto)
 

Siguldas Jaunā pils būvēta kņazu Dmitrija un Olgas Kropotkinu laikā no 1878. līdz 1881. gadam kā kungu dzīvojamā māja. Kopš 1993. gada pilī atrodas Siguldas novada dome.

Siguldas Jauno pili neogotikas stilā blakus vecajai koka kungu mājai cēlis būvmeistars Jānis Meņģelis no Cēsīm, izmantojot būvmateriālus no kādas senākas mūra ēkas, kas 17. gadsimtā atradusies pils vietā. Nostāsti vēsta, ka Siguldas pili ceļot kaļķis jaukts ar apkārtējo saimniecību pienu, tāpēc tā tik stipra esot. Pils torni paaugstināja 1937. g. (arhitekts A. Birkhāns). No 1923. - 1940. g ēkā atradās Rakstnieku pils (saimniekoja Latvijas Preses biedrība), bet Padomju laikā - kardioloģijas sanatorija. Krāšņu nacionāla stila interjeru Siguldas Jaunajai pilij izveidoja 20. gadsimta trīsdesmitajos gados, kad tā piederēja Latvijas preses biedrībai. Šajā laikā greznās pils attēli tika publicēti pat izsmalcinātajos franču mākslas žurnālos.

Siguldas muižas 18. un 19. gadsimtā celtās ēkas – Vasaras pils, Jaunā pils, Baltā pils, vagara māja, muižas kalpotāju mājas, klēts, vešūzis jeb veļas mazgātava, sakņu un augļu pagrabi. Tās ieskauj plēstu laukakmeņu žogs ar grezniem vārtiem.

 

Adrese: Sigulda, Pils iela 4