Par ugunsdzēsēju depo būvēšanu Saulkrastos runāja jau kopš 1959.gada, bet kā nevarēja, tā nevarēja to uzbūvēt.
1961.gada maija „Darba balss” raksta: „Jau diezgan sen pašā Saulkrastu centrā ielika pamatus prāvai jaunceltnei. Pagājušajā gadā tā pastiepās krietni augstāk, arī šī gada sākumā tur vēl varēja redzēt rajona remontu un celtniecības pārvaldes strādniekus. Bet tagad jau vairāk nekā mēnesi ēka stāv tukša un pamesta. lelūkosimies tajā. Celtnes mūra daļa visumā pabeigta. Tikai pārsteigumu izraisa viens: ņem, kuru iemūrēto ķieģeli gribi, katrs no viņiem ieslīd rokā tik viegli, it kā tie nebūtu kopā sastiprināti ar javu, bet vienkārši nokrauti. Ēkai daļēji ielikti logi. Tie šķībi un greizi, nemaz nevar saprast, kā tādus varēs iestiklot. Kādu logu bloku vējš izgāzis un atklājis pavisam nepatīkamas lietas. Pirmkārt, tas savā vietā gan nolikts, bet neiestiprināts. Otrkārt, loga bloks gruntēts tikai pēc ielikšanas. Laiks iepriekšējās nedēļās sauss, tāpēc pirmajā mirklī liekas nesaprotami, no kurienes iekšējās ķieģeļu sienas mitras, no kurienes pelējums griestu un starpsienu dēļos. Tas noskaidrojas, uzkāpjot ēkas augšdaļā. Jaunceltnei nav jumta. Nokrišņi brīvi mērcējuši sienas un starpsienas, griestu pārsegumu, un tie vēl nav paspējuši izžūt. Kā izsmiekls tādā gadījumā šķiet turpat augšējā stāvā redzamais pārnēsājamais jumts samirkstošu materiālu nosegšanai Gan pašā jaunceltnē, gan apkārt tai mētājas dažādi būvmateriāli. Daļa, kā stāsta apkārtējie iedzīvotāji, jau esot izvazāta. Kam pieder šī celtne, un kāpēc tā pamesta likteņa varā? Jaunā ēka paredzēta Saulkrastu brīvprātīgajiem ugunsdzēsējiem. Te būs vieta divām automašīnām, dažādas dienesta telpas, neliela zāle, dzīvoklis. Ugunsdzēsēji ēkas nodošanu ekspluatācijā gaidīt gaida jau sen. Ēkas būvēšana uzticēta rajona remontu un celtniecības pārvaldei.”
Šis pats laikraksts 1963.gada novembrī raksta: “Jau diezgan sen. mūsu laikrakstā rakstījām par noslēpumaino akmens pili, kas stāv Saulkrastos, jūras malā, kalna galā. Toreiz pie lielā zvana kārām izšķērdētājus, nepadarītu darbu pierakstitājus, brāķdarus, kuru vainas dēļ bija apstājusies Saulkrastu ugunsdzēsēju depo celtniecība. Tagad ar vainīgo noteikšanu nodarbojas prokuratūra. Svarīgā objekta celtniecību varētu turpināt, jo līdzekļi tagad ir. Tomēr - vezums joprojām nekust no vietas. Rajona remontu un celtniecibas pārvaldes Saulkrastu iecirkņa ļaudis sūkstijās, ka neesot atļaujas pieslēgt elektrisko strāvu (šī atļauja jau dienām ilgi glabājas trīs mājas tālāk pie Saulkrastu iecirkņa elektriķiem), tad zūdījās, ka neesot staba strāvas pieslēgšanai (šis stabs vēl agrā pavasarī pie depo gulēja un pazuda ne jau bez celtnieku ziņas), visbeidzot apgalvoja, ka neesot tehniskās dokumentācijas. Tagad arī šī dokumentācija iedota rokās. Līdz gada beigām depo jāsakārto tiktāl, ka to var sākt ekspluatēt. Tāpēc celtniekiem būtu derīgi mazāk laika izmantot žēlabās, bet čakli strādāt ikvienu atlikušo dienu.”
Tikai 1965.gada janvārī „Darba balss” raksta, ka ugunsdzēsēji saņēmuši jaunu depo ēku.
Adrese: Saulkrasti, Ainažu iela 1
